Gulbenes kultūras centrā pagājušajā piektdienā notika gulbenietes Intas Vilkas grāmatas „Caur sirdi plūstošā dzīve” atvēršanas svētki. Tas ir mūža garumā rakstīts likteņstāsts, kas lasītāju aizkustina ar pārdzīvojumu smeldzi, atklāj cilvēku spēju izturēt visgrūtākos pārbaudījumus, lai svinētu uzvaras prieku.
Pasākumā starp aptuveni simts cilvēkiem bija I.Vilkas laikabiedri, kolēģi, audzēkņi, paziņas, tuvinieki, ļaudis ar līdzīgu likteņstāstu, cilvēki, kam nav vienaldzīgs šis smagais latviešu tautas ciešanu ceļš.
Izpilda tēvam doto solījumu
„Uzrakstot šo grāmatu, es izpildīju sava tēva Arvīda Lazdiņa pēdējo vēlēšanos. Esmu darījusi zināmu mūsu, Lazdiņu dzimtas, likteņstāstu plašam lasītāju lokam ar mērķi, lai skarbā vēsture nekad vairs neatkārtotos, lai netiktu pieļautas tās liktenīgās kļūdas, kuru rezultātā mana Tēvzeme vairākkārt tika sista krustā un tauta izmētāta pa visu plašo pasauli, pakļaujot to ciešanām, mokām un nolemjot lēnai iznīcībai,” saka grāmatas autore. Viņa atzīst, ka mūžs nav ritējis pa gludu ceļu. Ir bijis daudz bīstamu pagriezienu un negaidītu līkumu, kā arī krauju bijis bezgala daudz. Bieži vien viņai nācies dejot uz naža asmens, protot nesagriezties. I.Vilka pateicas visiem, ar kuriem liktenis savedis viņu dzīves ceļā. Arī tiem, kuri mēģinājuši uzkāpt uz varžacīm un sāpinājuši. „Caur šo visu es labāk iepazinu citus cilvēkus un iemācījos atpazīt pozitīvās un negatīvās enerģijas izstarotājus. Tas viss ir padarījis mani garīgi stiprāku, gudrāku un drošāku. Caur asarām un sāpēm esmu iemācījusies smaidīt. Man nav jākaunas par savu dzīvi, arī par „sabojāto” biogrāfiju ne,” saka autore, būdama uzticīga kāda gudra cilvēka teiktajam, ka nekad nav jājūtas vainīgam, ja ir teikta patiesība.
„Nezinu, vai šī grāmata būtu izdota un būtu tāda, kāda tā ir, ja Inta nebūtu bijusi Sibīrijā. Ja latviešu meitene Inta kopa ar saviem vecākiem būtu dzīvojusi tepat Latvijā, viņa nebūtu piedzīvojusi to, par ko stāsta šī grāmata, kas ir Intas dzīve. Šodien ir atvēršanas svētki vienai sirdij un dzīvei,” atvēršanas svētkos teica Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna.
Sapnis – aizbraukt uz Krasnojarsku
I.Vilka, stāstot par grāmatas tapšanas procesu un ilustrējot to ar fotogrāfijām, kas aplūkojamas arī grāmatā, atklāj arī savu lielāko sapni – rast iespēju vēlreiz aizbraukt uz Krasnojarsku, izstaigāt Tomskas apgabala Parabeļas rajona Sočigas sādžu, pakavēties pie savas pirmās Belkas skolas. „Uz turieni lidošu ar lidmašīnu, bet atpakaļ gribētu braukt ar vilcienu, lai vēlreiz skatītu visas dzelzceļa stacijas,” saka I.Vilka. Līdz ar ziediem daudzi pasākuma apmeklētāji grāmatas autorei vēlēja noteikti šo sapni piepildīt.
Grāmata ir 600 lappušu bieza un papildināta ar fotogrāfijām. To veido 11 burtnīcas. Likteņstāsts sagatavots izdošanai apgādā SIA „Vesta-LK”. Redaktore ir Marta Jance. Vāka noformējumā izmantota autores tēva A.Lazdiņa gleznas reprodukcija, kas tapusi pēc kādas pastkartes. I.Vilka, dāvinot grāmatu, sirsnīgi pateicās visiem cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām par atbalstu grāmatas tapšanā. Daudzi pasākuma apmeklētāji steidza iegādāties grāmatu, kā arī lūdza ierakstīt tajā autores novēlējumu.
