Maija Leimane, Litenes tautas nama vadītāja:
Daudziem cilvēkiem tiešām neizdevās iegādāties biļetes uz svētkiem. Tie, kas stāvēja rindās, tās vēl varēja iegādāties, bet internetā daudziem nemaz neizdevās tās iegūt. Grūti pateikt, kā varētu atrisināt šo situāciju. Protams, vajadzētu būt ļoti daudz koncertu, lai varētu apmierināt visu pieprasījumu, bet dejotāji un dziedātāji arī ir tikai cilvēki, jau tā šogad ir vairāk koncertu nekā citus gadus. Arī, piemēram, stadionam varbūt būtu jābūt trīs reizes lielākam un tribīnēm vajadzētu būt visapkārt, kā tas bija laikā, kad mēs vēl bijām jauni un dejojām, tad koncertus varēja vērot daudz lielāks skatītāju skaits. Par brīvu svētki diez vai varētu notikt, jo tiem ir diezgan lielas izmaksas. Ja pasākumi būtu par brīvu, vai visas izmaksas tad daudz vairāk negultos uz pašvaldību pleciem? Jau šobrīd pašvaldībām, kurām ir daudz kolektīvu, nav viegli viņus visus aizsūtīt uz svētkiem. Augstajām amatpersonām gan nevajadzētu piešķirt ielūgumus. Kas notiek tad, kad ir jāatbalsta pasākumi? Cik viņi negribīgi to dara! Tad kultūras darbiniekiem ir jāiet un jālauž šķēpi, un jāatspēko katra sava ideja. Lai nu kurš nevarētu atļauties nopirkt biļetes, bet ne jau viņi. Laikam gan lielākā daļa arī ir plānojuši, vai atteikties no savām biļetēm vai arī samaksāt par tām.
Dainuvīte Putniņa, senioru deju kopas “Vērdiņš” vadītāja:
Protams, nekad jau tā nebūs, ka visi būs apmierināti. Šogad mums būs četri koncerti un piektais ģenerālmēģinājums, kādreiz bija tikai divi koncerti, – vairāk droši vien arī nevar ielikt koncertus. Par brīvu lielo Dziesmu un Deju svētku pasākumi arī nevar notikt, jo svētki prasa milzīgas izmaksas un valsts tās nevar segt, bet gatavošanās svētkiem taču notiek visus šos piecus gadus kopš iepriekšējiem svētkiem un par gatavošanos ir jāsaņem samaksa. Taču, domājot par brīvbiļetēm, kam tās pienākas un kam ne, man šķiet, ka te ļoti daudz būtu ko pārdomāt. Piemēram, kolektīvu vadītāji ir atstāti pabērna lomā. Šogad laikam kolektīvu vadītājiem tiks piešķirta brīvbiļete uz ģenerālmēģinājumu, tātad iznāk, ka mēs, kolektīvu vadītāji, piecu gadu laikā neesam nopelnījuši, ka arī koncertu varam noskatīties par brīvu. Kolektīvu vadītāji ir apbižoti, bet tie, kas faktiski nav neko darījuši, saņems brīvbiļetes. Tā ir liela netaisnība! Taču šī problēma visu laiku ir bijusi un acīmredzot nekad neatrisināsies. Manuprāt, absurda ir arī situācija, ka citi uzreiz varēja nopirkt lielu skaitu biļešu, ko pēc tam iztirgos tālāk par daudz lielākām naudas summām. Taču arī to laikam nekad nevarēs atrisināt.
Edīte Siļķēna, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante: Man šķiet, ka ažiotāža ir sacelta daudz lielāka, nekā tā patiesībā ir. Ir cilvēki, kas 1.maijā ies uz “Biļešu paradīzes” kasēm un pirks biļetes, kas nav izņemtas pēc rezervācijām. Esmu dzirdējusi, ka tā var iegādāties brīnišķīgas biļetes. Turklāt, apskatot svētku norises plānu, kuri pasākumi ir bezmaksas un kuri – maksas, daudzās vietās būs ekrāni, un Mežaparkam līdzās ir zaļā estrāde, kur arī būs ekrāns un radīta iespēja būt kopā un vērot svētkus, tāpēc man šķiet, ka visi tie, kas grib, atradīs iespēju būt svētkos. Taču es uzskatu, ka šie svētki noteikti nevarētu notikt par brīvu, jo tas ir ārprātīgs darbs. Man ļoti žēl, ka ļoti lēnām uz priekšu virzās process cilvēku domāšanā, ka par garīgo darbu ir jāmaksā. Cilvēkiem šķiet – kas tad tas ir – novadīt pasākumu un tam ir jābūt par velti. Mēs esam gatavi atdot naudu par visādām lietām, bet ne par garīgo darbu. Runājot par deputātiem un augstajām amatpersonām, man šķiet, ka būtu tikai normāli, ja deputāti beidzot atnāktu, apsēstos un tiešām būtu klāt šajos svētkos. Daudz lielākai vajadzētu būt sāpei par to, vai viņi tur grib būt un vai viņus interesē šādi svētki.
