Piektdienas pusdienlaikā Gulbenes novadu apmeklēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāts Romualds Ražuks. Tikšanās laikā ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem viesi, kā novēroja “Dzirkstele”, tika maigi iepērti ar kritiku.
Taču kopumā diskusija izvērtās tikai par papļāpāšanu bez solījumiem risināt vietējās problēmas un bez cerības uz pozitīvām pārmaiņām.
Ministrs uzzina, ka sliedes demontētas
Uz katru repliku vai jautājumu gulbenieši saņēma atbildes, tiesa, ne vienmēr tās patīkamākās. Piemēram, D.Pavļuts skaidri pateica: “Teikšu atklāti! Pamatā šie attīstības centri vairāk ir deviņas lielās pilsētas. Ar dzelzceļu, ar ceļiem. Ar lielāka mēroga industriju. Tā ir Valmiera un 100 kilometru rādiuss.” Viņš arī pateica: “Tas, ka mēs nevaram nodrošināt vienādu attīstības līmeni visā valstī, cerams, visiem ir skaidrs. Ja ir maz resursu, maz cilvēku un diezgan liela teritorija, tad, izsmērējot mazo naudiņu plānā kārtiņā, beigās sanāk nekas.” Ministrs aicināja pašvaldību veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, bet uzņēmējus mudināja vairāk kooperēties kopīgai sadarbībai. Savukārt, runājot par lauksaimniecības nozari, D.Pavļuts uzsvēra, ka veicināta tiks industriāla ražošana, kā arī neparastāka saimniekošana, saīsinot ceļu no produkta ieguves līdz tā pārstrādei. Kā labu piemēru ministrs nosauca lielogu dzērveņu un smiltsērkšķu audzēšanu.
“Mūs interesē dzelzceļa sakārtošana no Gulbenes virzienā uz Krieviju,” sacīja novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, skaidrodama, ka tas nepieciešams vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Ministrs interesējās, kādā stāvoklī ir dzelzceļš līdz robežai, un iesmējās, uzzinājis, ka Latvijā tas ir demontēts, bet Krievijas pusē sliedes saglabātas. D.Pavļuts vēl gribēja precizēt: “Tātad no Gulbenes uz Krieviju pa taisno?” Gulbenieši piekrītoši māja un piebilda: “Caur Balviem.” Ministrs taisnojās, ka tā drīzāk ir Satiksmes ministrijas kompetence. Tomēr skaidroja: “Tās kravas plūsmas, kuras Latvijā ienes visvairāk naudas, ir prioritāras.”
Atklāj iepirkumu procedūru “virtuvi”
SIA “Rubate” pārstāvis Andis Augulis ar ministru dalījās pieredzē par dalību pašvaldības iepirkumu procedūrās, kuras ir garas un mokošas kā uzņēmējiem, tā pašvaldībai. To apstiprināja arī S.Daudziņa. D.Pavļuts bilda, ka ir par to informēts, jo notiekot “visādas netaisnības” saistībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbību. “Ja jūs sniedzat pieteikumu aģentūrai, nedrīkstat nokavēt nevienu dienu, savukārt, ja aģentūrai ir pienākums veikt finansējuma atmaksu periodā “X”, bet tas vēl nav izdarīts periodā “trīsreiz X”, tad skaidrs, ka tur ir pārslodze vienkārši netiek galā,” sacīja ministrs. Bet SIA “RCI” pārstāvis Sandis Brekte sūkstījās par projektu kvalitātes problēmām. Savukārt S.Daudziņa atgādināja visiem zināmo patiesību – pašvaldība ir spiesta iepirkuma procedūrā vienmēr izvēlēties lētāko piedāvājumu un cerēt, ka izdosies realizēt projektu.
A.Augulis ministram vaicāja, vai valstī būtu jāpalielina minimālā alga. D.Pavļuts uz to atbildēja: “Nedaudz.” Viņš norādīja, ka “salīdzinoši zemas produktivitātes teritorijā” rezultāts tad varētu būt tāds, ka darba devēji “atradīs citus kreatīvus veidus, kā to (minimālo algu) apiet; sāksies pusslodzes un nemaksās minimālo algu pilnā mērā”. Uz to A.Augulis iebilda, ka par 200 latu algu nevar prasīt no cilvēka lielu atdevi darbā.
Valsts laikus nepilda solīto
SIA „Gulbenes autobuss” valdes loceklis Aloizs Priedeslaipa informēja, ka valsts joprojām nav norēķinājusies ar šo uzņēmumu par pagājušajā gadā padarīto darbu. Šāda kavēšanās ir jau kļuvusi tradicionāla. Tā par 2011.gadu valsts ar SIA “Gulbenes autobuss” norēķinājās tikai 2012.gada oktobrī. “Protams, ja nemaksā par izdarīto, tā ir bezkaunība,” atzina
D.Pavļuts. “Budžetā naudas ir vairāk. Kā skaidrot to, ka sabiedriskajam transportam valsts dotācija ir kļuvusi par 20 procentiem mazāka? Kopš 2009.gada neesam varējuši palielināt sabiedriskā transporta tīklu ne par vienu kilometru! Esam tikai samazinājuši un slēguši reisus. Cik tas ilgi turpināsies?” jautāja novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Uz to R.Ražuks bilda, ka jāraksta oficiāls iesniegums, kā arī atgādināja, ka Satiksmes ministrija atbild par šo finansējumu un kāds gan esot iemesls Saeimā ministrijas viedokli līdz šim apšaubīt, ja nav zināms, ko par to domā pašvaldībās.
