Kā jau ierasts katru gadu, sniegam kūstot, visapkārt pa-veras ne tas skaistākais skats. Tagad, kad ietves un ceļi daudzviet vēl ir ar ūdeni noklāti, atliek vien divas iespējas – brist pa ūdeni vai soļot apkārt peļķei pa suņu izkārnījumiem. Diemžēl, bet tā nu tas ir. Un tad ne reizi vien daudzdzīvokļu namu pagalmos var dzirdēt atskanam kādas mammas vai vecmammas satraukto balsi – uzmanīgāk! Skaties! Neiekāp tajā! Arī redakcijā ne reizi vien ir iezvanījies telefons, kur kārtējo reizi kāds iedzīvotājs lūdz uzrunāt suņu saimniekus būt apzinīgākiem. Vai uzrunāšana un klauvēšana pie viņu sirdsapziņas durvīm ko līdz? Diezin vai, bet gribētos…Tikai pāris reizes, šķiet, šos gadījumus var saskaitīt pat uz vienas rokas pirkstiem, pilsētā ir redzēts, ka suņa saimnieks aiz sava mīluļa savāc arī viņa izkārnījumus. Cepuri nost apzinīgo suņu saimnieku priekšā. Kaut vairāk tādu būtu! Daudzi iebilst – būtu speciāli tādām lietām ierīkotas atkritumu urnas, problēma tiktu atrisināta. Šaubos. Ja nu varbūt tikai daļēji, jo atrunas var atrast vienmēr. Tā taču ir vieglāk dzīvot – atrunājoties. Jo ir taču tādi, kuriem netraucē aiz sava suņa savākt arī tad, ja atkritumu urnas blakus nav. Ne reizi vien ir nācies redzēt, ka daudzi savus četrkājainos draugus izved pastaigā turpat māju pagalmos, kur stāv vairākas atkritumu tvertnes. Vai viņi tāpēc ir apzinīgāki? Kaut kā nav nācies redzēt. Galvenais jau, ka sava māja tīra, “štrunts” ar pārējo.
