Tiklīdz būs nokusis sniegs un noskrējuši palu ūdeņi, rosība valdīs ne tikai siltumnīcās, bet arī uz lauka. Rankas pagasta „Vidussejatu” saimnieks Valters Eglītis un viņa dzīvesbiedre Aija ir pārliecināti, ka nekas nespēj aizstāt slieku ražoto biohumusu, kas ir vairākkārt vērtīgāks par liellopu mēsliem.
„Vidussejatās” ciemojāmies pirms diviem gadiem. Toreiz saimnieks stāstīja par aitu audzēšanu un iepazīstināja ar tuvākās nākotnes plāniem. Starp tiem bija arī Kalifornijas sarkano slieku audzēšana un jaunas aitu kūts celtniecība. Šodien saimniecībā ir gan jauna aitu kūts, gan slieku audzēšanas „fabrika”, kas ierīkota tam piemērotā pagrabā.
Viss aug salīdzinoši labāk
Vispirms saimnieks aicina apraudzīt divu gadu laikā slieku saražotos biohumusa krājumus, kas gaida praktisko pielietojumu gan pašu saimniecībā, gan to cilvēku siltumnīcās un tīrumos, kuri vēlas audzēt ekoloģiski tīru pārtiku. „Divus gadus noņemos ar sliekām un esmu atzinis biohumusu par visvērtīgāko mēslojumu. Salīdzinot, piemēram, sīpolus un burkānus, kas audzēti, izmantojot biohumusu, ar tiem, kas iztikuši bez tā, atšķirība ir neizmērojama. Burkāni ir daudz sulīgāki, labāk uzglabājas, sīpoli nav tik sīvi. Un kas par redīsiem izauga! Rozes ziedēja divas reizes, flokši izstiepās cilvēka augumā, ieguvu ļoti lielu tomātu ražu. Šogad biohumusu izmantošu arī agrajiem kartupeļiem, lai pārbaudītu biohumusa iedarbību. Agrāk tas nebija iespējams, jo nācās gaidīt, kamēr savairojās sliekas,” stāsta V.Eglītis. Sākotnēji, lai uzsāktu biohumusa ražošanu, viņš iegādājies tikai 20 slieku audzēšanai domātas vieglas plastikāta kastes. Tagad sliekas darbojas jau vairāk nekā 40 kastēs, kas trīs kārtās radušas vietu pagrabā, kur tiek uzturēta vajadzīgā gaisa un mitruma temperatūra. Pagraba sienas ir rūpīgi siltinātas, izmantojot putuplasta plāksnes, jo sliekām patīk plus 17 līdz plus 20 grādu siltums. Ja izdosies rast biohumusa pārdošanas iespējas, saimnieks ir gatavs tā ražotni paplašināt.
Lai pašiem būtu vieglāk
Slieku audzētājs stāsta, lai iegūtu biohumusu, tiklīdz sliekas ir pārstrādājušas tam domāto barību, tās krājumus papildina. Lai sajauktu satrūdējušus govju mēslus kopā ar sasmalcinātiem pašu audzētiem kartupeļiem, vieta rasta arī nelielam betona maisītājam. Lai pašam būtu vieglāk strādāt, viņš atteicies no lielām un smagām koka kastēm un speciālu plauktu gatavošanas, kur novietot kastes, kā arī no barības laistīšanas, jo vēlamo mitruma daudzumu tajos dod kartupeļi. Katru reizi, kad sliekas baro, kastes saturs tiek izcilāts, jo sliekas ir ārkārtīgi darbīgas. „Visu piemērojot un sagatavojot slieku audzēšanai, esmu izlietojis lielu naudas summu, tāpēc ir svarīgi, lai biohumusu varētu pārdot, bet tas ir problēmātiski. Nosūtīju biohumusu analīzēm, lai nosaka, kāda tam ir vērtība. Atbildi mēnešiem nevarēju sagaidīt. Produkts izrādījās augstvērtīgs. Mēs tikai daudz Latvijā varētu ražot paši, bet uzskata, ka izdevīgāk ir visu ievest,” piktojas V.Eglītis. Saimnieks ir gatavs pārdot biohumusu visiem, kas vien vēlas to pielietot, kā arī sliekas, kas vēlas tās audzēt. „Ar kaimiņu Juri Pauloviču esam apsprieduši produkta miglošanas iespējas, bet diemžēl tam nav piemērota miglotāja,” secina saimnieks.
Moderna aitu kūts
Ar tik lepnu novietni aptuveni 60 aitām, „šķiet, var lepoties tikai „Vidussejatu” saimnieki. Lai saglabātu senlaicīgo kolorītu, jaunā novietne būvēta no laukakmeņiem, bet jumtā rasta vieta logiem, tāpēc novietnē ir ļoti gaišs. Ierīkotas arī ventilācijas lūkas, kas ir viegli regulējamas. Aitas brīvi pārvietojas pa mītni un ērti piekļūst barības galdiem. Jēriem ierīkota atsevišķa „ēdnīca”. Arī pašas aitu mātes pārsteidz ar vareno augumu. Saimnieks stāsta, ka šogad dzimuši lieli jēri. „Esmu iegādājies arī graudu placināmo iekārtu, jo uzskatu, ka milti salien aitām nāsīs un elpošanas ceļos, tāpēc placināti graudi ir daudz labāki,” pārliecinājies V.Eglītis. Saimniece Aija lepojas ar veselīgajiem un dzīvespriecīgajiem jēriem, starp kuriem vairākus izbarojusi ar pudeli. „Ja vien aitu vilnu varētu izdevīgāk pārdot. Labi, ka pērn sarunāju vienu pārstrādātāju. Par 50 santīmiem kilogramā pārdevu vilnu. Tas tomēr ir kaut kas nekā nekas,” spriež saimnieks. Aitu cirpšana tiek uzticēta profesionālai cirpēju brigādei, kas piecās minūtēs spēj nocirpt aitu.
Valtera pieredze
“Esmu apņēmies izmantot arī trūdējušus aitu mēslus. Ja sliekām patiks, barošu ar tiem, jo piemērotu kūtsmēslu sarūpēšana ir problēma. Svaigos kūtsmēslos ir amonjaks, kas sliekām ir kaitīgs. Četriem spaiņiem kūtsmēslu pievienoju spaini kartupeļu. Sliekas baroju reizi nedēļā, katrai kastei atvēlot 5 līdz 6 kilogramus barības. Lai iegūtu vienu kubikmetru biohumusa, ir vajadzīgas 28 kastes ar sliekām. Kastē ir no 30 līdz 40 kilogramiem biohumusa,” stāsta Valters.
