Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstādē Gulbeni pārstāvēs dvieļi, lakati, segas, galdauti, cimdi, māla trauki, pinumi un koka izstrādājumi.
Pagājušajā nedēļā Gulbenē ieradās žūrija, kas šoreiz vērtēja Tautas lietišķās mākslas studijas „Sagša” amata meistaru darbus, lai daļu no tiem izvēlētos izstādei, kas Dziesmu un Deju svētku laikā tiks iekārtota Rīgā. Rokdarbnieču veikums tika atzīts par augstvērtīgu, interesantu un skaistu.
„Visi esam ļoti gandarīti par žūrijas augsto mūsu studijas veikuma novērtējumu. Tikām atzīti par vienu no labākajām Tautas lietišķās mākslas studijām. Tika vērtēts darbu vizuālais izskats, krāsu salikumi, kompozīcija, tas, kā autori tiek galā ar darbiem, ar kuriem viņi strādā. Kā jaunumu vērtējumam piedāvājām krāsainos dvieļus, kur pamatā tika izmantotas četras latviešu krāsas – sarkanā, zilā, zaļā un dzeltenā. Tās ir pamatā arī latviskajam ornamentam. Visos mūsu tautas tērpos – kreklos, jostās, aubēs, villainēs. Šīs krāsas mūsu senči ir mācējuši prasmīgi izmantot, lai ar to palīdzību līdzsvarotu un harmonizētu cilvēku. Ar interesi gaidījām, kāds būs vērtējums, jo katrs jaunums ienes svaigas sajūtas. Arī par dvieļiem dzirdējām atzinīgus vārdus,” stāsta Tautas lietišķās mākslas studijas „Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa. Krāsainos dvieļus vēl kādu laiku varēs apskatīt Gulbenes kultūras centra vestibilā.
Piedalīsies 20 autori
Darbu vērtētājiem, pat strikti ievērojot vērtēšanas nolikumu, jo arī izstāžu zāle Rīgā nav bezizmēra, grūti nācās izraudzīties darbus, ko sūtīt uz izstādi, jo darbi ir daudzveidīgi un krāšņi. Lielajā svētku izstādē ar saviem darbiem piedalīsies 20 studijas meistari. Kopumā uz Rīgu ceļos 9 lielie plecu lakati, 2 galdsegas, 4 austās vilnas segas, 22 dvieļi. Bez skaitliskā ierobežojuma izstādei tika izraudzīti cimdi, tautiskās jostas, tautisko brunču audumi, kā arī koka izstrādājumi un māla trauki. Izstādē būs iekļauti arī divu Druvienas pagasta lietišķās mākslas meistaru darbi – pinumi un koka darbi. „Mēs strādājām ļoti mērķtiecīgi un ar pilnu atdevi. Tagad gatavojamies nākamajam posmam – pašiem Dziesmu un Deju svētkiem. Noteikti piedalīsimies arī gājienā,” piebilst B.Akmentiņa. Katrs izstādes darbs tika arī fotografēts, lai pēc tam tiktu izveidots īpašs katalogs. Protams, katrs darbs katalogā, iespējams, netiks iekļauts, tomēr tas būs krāšņs uzskates materiāls.
Mūsdienīgais ar senatnīgo
Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstādes koncepciju ir izveidojusi galvenā māksliniece Dagmāra Prīberga. Viņa vada arī darba grupu, ar kuras dalībniekiem tiek vērtēti Tautas lietišķās mākslas studijas meistaru darbi. Svētku izstādei šoreiz ir dots nosaukums „Dziesma top citādi”, kas liecina par ciešu saikni ar pašiem svētkiem. Ar meistaru darbiem izstādē tiks atklātas dziesmas. Pie izstāžu stendiem interesentiem tiks dota iespēja noklausīties to dziesmu, ko ilustrē darbos ietvertie krāsu toņi un tamlīdzīgi. Galvenā lielās izstādes pamatnostādne ir, ka jābūt kvalitātei, meistarībai, jāatklāj un jāsaglabā senās tradīcijas, to visu saistot arī ar mūsdienīgo. Tāpēc izstādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, uz sienām un grīdas tiks projicētas gaismas un teksti, tādējādi šo izstādi padarot atšķirīgu no iepriekšējām.
