Ziemeļaustrumu virsmežniecības mednieku eksaminācijas komisija ik gadu organizē vairākus eksāmenus, dodot iespēju iegūt mednieku apliecības jaunajiem medniekiem un kļūt arī par medību vadītājiem, kā arī kārtot eksāmenu šaušanā ar vītņstobra ieroci. Jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā eksāmenu kārtotāju skaits ir samazinājies.
Pagājušajā gadā komisija ir organizējusi sešus eksāmenus mednieka apliecības un medību vadītāju apliecības iegūšanai. Teorētisko eksāmenu ir kārtojuši 74 cilvēki, praktisko eksāmenu kārtojuši 51 cilvēks, un 3 mednieki ir vēlējušies kļūt par medību vadītājiem. Ir organizēti arī 11 eksāmeni šaušanā ar vītņstobra medību ieroci. Eksāmenu ir kārtojuši 86 mednieki.
“Jauno mednieku skaita samazināšanās saistībā ar nevēlēšanos kļūt par medniekiem ir diskutabla. Iespējams, aktīvāk ir sākušas darboties arī citu virsmežniecību eksaminācijas komisijas un cilvēki izvēlas eksāmenus kārtot citās vietās. Kā zināms, tā ir topošo mednieku brīva izvēle, kur kārtot eksāmenus, to drīkst jebkurā vietā. Iepriekš pie mums kārtot eksāmenus ir braukuši arī cilvēki no Liepājas, bet tagad varbūt tik tālu nebrauc,” vērtē virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Jāpiebilst, ka visu valsts eksaminācijas komisiju eksāmenu grafiks ir atrodams Valsts meža dienesta mājaslapā internetā “www.vmd.gov.lv” (sadaļā “Medības”, apakšnodaļā “Mednieku eksaminācija un uzskaite”).
Labi rezultāti šaušanā ar vītņstobra ieroci
L.Kļaviņš atklāj, ka situācija ar mednieku zināšanām ir līdzīga kā iepriekšējos gados. “Apmēram 60 līdz 70 procenti nokārto eksāmenus. Protams, daudz kas ir atkarīgs no kursiem, kur topošais mednieks mācās, bet vēl vairāk tas ir atkarīgs no viņa paša. Kursos visu nevar iemācīties, ja pats pamācās un pieiet šim jautājumam nopietni, tad ir arī rezultāts,” secina L.Kļaviņš. Toties ļoti audzis ir līmenis šaušanā ar vītņstobra ieroci. “Šajā eksāmenā reti kurš izkrīt. Mēs vienmēr medniekiem silti iesakām, un viņi to arī ņem vērā – brauc trenēties un tas dod arī rezultātus.”
Pagājušajā gadā ir samazinājies arī medniekiem izsniegto apliecību skaits. Pērn ir izdotas 24 apliecības jaunajiem medniekiem un tikai 3 medību vadītājiem, salīdzinājumā 2011.gadā tika izsniegta 41 apliecība jaunajiem medniekiem un 3 medību vadītājiem, savukārt, piemēram, 2008.gadā tika izsniegtas 60 apliecības jaunajiem medniekiem un 13 medību vadītājiem.
Samazinās viesmednieku skaits
Pēdējo gadu laikā vairāk vai mazāk stabils ir aktīvo mednieku skaits. Virsmežniecības teritorijā pagājušajā medību sezonā medību sezonas kartes izsniegtas 1221 medniekam.
L.Kļaviņš piebilst, ka krietni ir samazinājies ārzemju mednieku skaits, kas brauc medīt pie mums. Pērn tie bijuši vien 19 mednieki, salīdzinājumam 2008./2009. gada medību sezonā šeit medījuši pat 100 ārzemju mednieki. “Parasti pie mums visvairāk brauc medīt mednieki no Dānijas. Viņi šurp dodas uz stirnāžu medībām, taču diemžēl stirnu skaits pie mums pēdējo pāris gadu laikā ir ļoti spēcīgi samazinājies, tādēļ mēs nespējam piedāvāt šiem medniekiem to, ko viņi vēlas,” saka L.Kļaviņš. Pagājušajā sezonā no Dānijas pie mums medījuši 5 mednieki, 3 no Norvēģijas, 2 no Vācijas, 4 no Čehijas un 5 no Itālijas.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā kopumā ir izveidots 161 medību iecirknis, kur medī 78 juridiskās personas, un 42 individuālie medību iecirkņi.
Eksāmenu statistika
Gads Eksāmenu Jaunie mednieki Medību vadītāji Praktiskā šaušana
skaits (skaits) (skaits) (skaits)
2008. 7 144 14 163
2009. 6 (8) 123 23 137
2010. 7 122 16 92
2011. 6 70 5 56
2012. 6 74 3 51
Šaušana ar vītņstobra ieroci
Gads Eksāmenu Piedalās mednieki
skaits (skaits)
2008. 7 221
2009. 11 270
2010. 11 152
2011. 11 104
2012. 11 86
