Šodien Meža kapu kapličā notiek atvadīšanās no mūsu cienījamā novadnieka, profesora, izcila ķirurga un sirds ķirurģijas pamatlicēja Latvijā, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Ēvalda Ezerieša. Šogad 26.decembrī viņam apritētu 100 gadu. Uz novadnieka kapa guls ziedi arī no viņa dzimtās Kalnienas.
Ē.Ezerietis ir dzimis Stāmerienas pagasta Kalnienā un savā garajā mūžā Latvijas cilvēkiem to veselības labā devis ārkārtīgi daudz. Profesors ir veicis tūkstošiem vairogdziedzeru operāciju, veicis pirmās sirds operācijas. 1963.gadā Ē.Ezerietim piešķirts medicīnas zinātņu doktora nosaukums par aizstāvēto disertāciju, kuras tēma ir „Sirds aneirisma”. Par medicīnas zinātņu kandidātu viņš kļuvis jau 1955.gadā. Divus gadus vēlāk viņš veicis pirmo sirds operāciju Baltijas valstīs. Vairākus gadus bijis Ķirurgu biedrības ģenerālsekretārs. Kopš 1990.gada jūlija profesors ir bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Pēc sešiem gadiem Valsts emeritēto zinātnieku padome Ē.Ezerieti ievēlēja par Valsts emeritēto zinātnieku.
Visu mūžu cienījamais novadnieks ar lielu mīlestību runājis par dzimto Kalnienu. Katru vasaru viņš kopā ar dzīvesbiedri Veltu uzturējies Kalnienā dzimtajās mājās Kalnienas ezera krastā, kur dzīvojusi arī viņa māsa un brālis. Profesors labprāt ņēmis rokās izkapti, lai palīdzētu sarūpēt sienu tuvinieku govij. Laikā, kad katrai piemājas saimniecībai bijis jāsagādā noteikts daudzums siena kolhoza lopiem, arī tad Ē.Ezerietis palīdzējis. Viņš labprāt ravējis dārzu un priecājies par izaudzētajām saknēm, gurķiem un citu. Kalnienā pa vasaru kopā ar vectēvu labprāt uzturējušies arī viņa mazbērni Guntis un Ainārs Ērglis, kādreizējais žurnāla „Klubs” redaktors. Ē.Ezerietim pa tālruni sazinoties ar kalneniešiem, vienmēr pirmais jautājums bijis, vai šaursliežu bānītis vēl kursē. Viņš vienmēr aktīvi interesējies par saviem laikabiedriem Kalnienā.
Ē.Ezerietis bijis sirdsdraugs novadniekam Kārlim Sebrim. Mācoties Cesvaines ģimnāzijā, abi bijuši solabiedri. Jau skolas gados Ē.Ezerietis vēlējies kļūt par ārstu un kā svētumu turējis kaut kur atrastu galvaskausu. Profesors bijis biežs viesis K.Sebra mājās un turējis bēdu par mākslinieka veselību. Viņš gādājis arī par kalneniešu veselību. Cilvēki atceras, ka Ē.Ezerietis bijis starp tiem ārstiem, kurš pēc operācijas pats dežurējis pie slimnieka. Viņam piemitusi ārkārtīgi liela atbildības sajūta. Pirms kara viņš strādājis Rīgas kara slimnīcā, bet kara gados bijis grenadieru trieciendivīzijas galvenais ķirurgs. Būdams profesora Paula Stradiņa tiešais skolnieks, Ē.Ezerietis daudzus gadus vadījis Rīgas Medicīnas institūta Ķirurģijas katedru, turpinot P.Stradiņa darbu, kā arī vēlāk veicis Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesora konsultanta pienākumus.
Ē.Ezerietis savulaik konsultējis arī Gulbenes slimnīcas ķirurgus. Visi, kam profesors ir palīdzējis, kuri ir viņu pazinuši, paturēs cienījamo novadnieku gaišā piemiņā.
