Eiropas gada pašvaldības titulu Gulbenes novada domei 2012.gadā izcīnījusī varas partija – Zaļo un Zemnieku savienība – gaidāmajās vēlēšanās šajā novadā startē ar saīsinātu nosaukumu, atmetot “zaļos”, jo Zaļās partijas biedru Gulbenes pusē nemaz neesot, šeit ir tikai zemnieki. Šķiet, arī “zaļo” ideālu un “zaļas” domāšanas novadā šajā sasaukumā bijis maz. Kā apliecinājums tam – domē valdošā neiejūtība un neizpratne, kad 2011.gadā tur vērsās publicists Dainis Īvāns un citi “zaļie”, lai paustu savu sašutumu par ozolu alejas zāģēšanu rekonstruējamā Rēzeknes ceļa malās Stradu pagastā.
Partija savā pirmsvēlēšanu programmā pirms četriem gadiem mums bija solījusi: “Pēc četriem gadiem mēs dzīvosim novadā, ar ko varēsim lepoties! Mūsu lepnuma avots būs paveiktais darbs.” Solīja arī “samazināt birokrātiju”. Vai tas ir piepildījies? Interesanti, ka gan vecajā, gan jaunajā priekšvēlēšanu programmā uzsvērts moto – “lauki – pilsētai, pilsēta – laukiem”. Tikai nav īsti saprotams, ko ar to gribēts pateikt. Zemnieki pirms četriem gadiem kopā ar “zaļajiem” un tagad vieni paši vēlētājus Gulbenes novadā uzrunā ar vienu un to pašu frāzi: “[..] pašvaldība ir iedzīvotājiem tuvākā un saprotamākā vara.” Jaunums ir tas, ka tagad zemnieki ieprogrammējuši sev īstenot arī “kristīgās ētikas pamatprincipus”.
Darbu vērtē kā sekmīgu
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa neslēpj, ka vēlētos vadīt šo pašvaldību arī nākamajā sasaukumā, jo tagad “ir pieredze” un vairs nevajadzētu “iešūpošanās periodu”. Taču šobrīd S.Daudziņa vēl jo skaidrāk zina, ka “šis darbs ir bezgala grūts”. Paliekot savā krēslā, viņa gādātu, lai turpinās vēl četru ielu rekonstrukcija Gulbenē, lai tiktu realizēti ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti pagastos. S.Daudziņai būtiski ir arī tas, ka “tuvojas lielie Dziesmu un Deju svētki, Novada svētki, tūliņ pēc vēlēšanām klāt 14.jūnijs, kas mūsu novadā īpašs”. Viņa arī atzīst: “Mieru nedod domas par dažiem neizskatīgiem, maigi sakot, īpašumiem pilsētā. Ar uzņēmējiem rit reālas sarunas par baseina atvēršanu rudens pusē, jādomā par līguma slēgšanu. Jāseko budžeta izpildei, lai redzētu, vai būs iespējams papildu atbalsts kādām iedzīvotāju grupām.”
S.Daudziņa nosauc galvenos piecus veikumus, ar kuriem šajā sasaukumā īpaši lepojas. Tie ir: 1) gandrīz par 9 miljoniem latu realizēto projektu gaitā ir sakārtoti infrastruktūras objekti Gulbenē un pagastos (kultūras centri, nami, sporta laukumi, ceļi, ielas); 2) divreiz ir notikuši Novada svētki ar aptuveni 10 000 apmeklētāju, ir notikuši dažādi dziesmu un deju pasākumi, ik gadu ir risinājušās ziemas un vasaras spartakiādes; 3) bijis aktīvs darbs ar sabiedrību, aktivizējot un atbalstot jauniešus, nevalstiskās organizācijas, sadarbojoties ar uzņēmējiem; 4) pašvaldība maksā bērna piedzimšanas pabalstu (100 latus), ar naudas balvām stimulē sasniegumus izglītībā, kultūrā un sportā, finansē 1. līdz 4.klašu skolēnu peldētapmācību, apmaksā brīvpusdienas visiem 3. līdz 5.klašu audzēkņiem, piecgadniekiem un sešgadniekiem pirmsskolas apmācībā, kā arī 6. līdz 9.klašu audzēkņiem no trūcīgajām ģimenēm; 5) novads ticis pie savas simbolikas – ģerboņa un karoga, ir apstiprināts novada domes Goda diploms, Atzinības raksts, Pateicības raksts.
S.Daudziņa uzskata, ka partijas priekšvēlēšanu programma ir pildīta. Savu no visas novada domes līdzšinējo darbu viņa vērtē kā sekmīgu, par spīti piedzīvotajiem negludumiem. Piemēram, ar Gulbenes ielu rekonstrukcijas 2.kārtu, kuras darbu izpildes laikā 2010.gadā līgumu ar pašvaldību lauza būvnieks – Smiltenes akciju sabiedrība “8 CBR” -, rezultātā bija jāizsludina jauns iepirkums, būvdarbi ieilga un visbeidzot pašvaldība tika vainota neprasmē rīkoties ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Novada domē gan visus pārmetumus noraidīja kā nepamatotus.
S.Daudziņai ir savs skaidrojums arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konstatētajām iespējamajām nelikumībām Gulbenes kultūras centra rekonstrukcijā, kura gulbeniešiem nesaprotamu iemeslu dēļ sadārdzinājās no sākotnējās 687 tūkstošu latu tāmes līdz gandrīz miljonam latu, kaut par veikuma kvalitāti daudziem gribas vīpsnāt. “Man nav, par ko justies vainīgai, kratīšanas un pārbaudes var veikt kaut katru dienu, jo man nav nekā slēpjama. Es nezinu, ko meklēja, vairāk kopš tās dienas pirms diviem gadiem ar mani no šā biroja jautājumā par kultūras centru neviens nav runājis,” saka S.Daudziņa.
Sagādātās vilšanās
vēlētājiem
Tā kā pirmā pašvaldība nodibinātajā Gulbenes novadā tika veidota uz bijušās rajona padomes, nevis pilsētas domes bāzes, tā jau pašā sākumā bija smagnēja. No solījuma samazināt birokrātiju jeb “aparātu” – ne miņas. Funkcionāru skaits nesamazinājās, drīzāk pat otrādi. Nolikumi, likumi un līgumi garantēja darbu teju vai visiem bijušajiem rajona padomes darbiniekiem. Nākamais nepatīkamais pārsteigums, ko vēlētājiem šajā sasaukumā sarūpēja novada dome – administrācijas darbinieki ar darba automašīnām izrīkojās kā ar personīgajām, braucot ar tām no mājām uz darbu un otrādi. It kā viss tas ir likumīgi, tomēr iedzīvotājiem – nesaprotami. Gluži tāpat nesaprasta novada dome palikusi centienos palielināt savus ienākumus. Pagāja divarpus gadu novada domes vadītājas krēslā, un S.Daudziņai amata alga tika palielināta no 960 līdz 1248 latiem pirms nodokļu nomaksas. Sabiedrībā daudz diskutēts arī par divu aizvadīto gadu beigās pašvaldības darbiniekiem izmaksātajām prēmijām jeb naudas balvām no algu fonda ietaupījuma. Šādi pašiem sevi lutināt novada domē jau kļuvis par tradīciju. Pārsteidz arī tas, ka novada domes darbinieki, dodoties kārtējā atvaļinājumā, ir tiesīgi saņemt gan atvaļinājuma naudu, gan… ne nu gluži 13.algu, bet tā saucamo atvaļinājuma pabalstu 25 procentu apmērā no mēnešalgas.
Pirmo Gulbenes novada domi mūžam atcerēsies arī kā Rēveļu, Siltāju un Ozolkalna pamatskolas likvidatori. Priekšvēlēšanu programmā gan tālredzīgi netika solīts saglabāt visas lauku skolas, solīts tikai “nodrošināt līdzvērtīgas iespējas mācīties un iegūt izglītību” un uzsvērts, ka “pirmsskolas un pamatizglītība jāiegūst tuvāk dzīvesvietai”. S.Daudziņa atzīst, ka tie bija skarbi, bet nepieciešami lēmumi. “2009.gadā 1.septembrī Gulbenes novadā mācības vispārizglītojošajā skolās uzsāka 3134 skolēni. Šajā mācību gadā – 2571 skolēns. Vai te vēl ko komentēt? Trīs likvidētajās skolās audzēkņu skaits bija aptuveni 50. Esmu par to, ka acis jātur vaļā un jārīkojas situācijās, kad lēmumi nav visiem tīkami,” viņa saka un atgādina, ka pašvaldībā domā, lai slēgto skolu ēkas nepaliktu tukšas. Rēveļos tagad skolas ēkā darbojas jauniešu centrs. Jaungulbenes sociālās aprūpes namu plānots pārcelt uz Siltāju pamatskolas ēku. Ozolkalna pamatskolā būs sociālā māja.
Un tomēr pati lielākā vilšanās ir novada domes neprasme saglabāt Gulbenē neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu, mediķu kolektīvu, nesaprotamā izdabāšana tā saucajiem investoriem, kuri izrādījušies labi oratori ar lieliem parādiem un apšaubāmu reputāciju. Lielie slimnīcas nodokļu parādi joprojām nav samaksāti, kaut investori bija solījuši to darīt. S.Daudziņa norāda, ka visas atbildes uz interesējošajiem jautājumiem “Dzirkstele” var saņemt no slimnīcu apvienības valdes.
Startē arī “pelēkais kardināls”
Trešais numurs deputātu kandidātu sarakstā piešķirts šīs partijas vecbiedram jeb pelēkajam kardinālam Alvilam Pētersonam no Jaungulbenes, kurš jau pirms četriem gadiem aktīvi iesaistījās kandidātu saraksta veidošanā, bet pats nekandidēja. Toties viņš “par blatu” tika pie silta amata domē, iespējams, speciāli viņam veidotajā mistiskajā Tehniskajā nodaļā. Domē baumoja, ka nav skaidrs, ko tieši dara šīs nodaļas vadītājs un kāds ir viņa darba režīms. A.Pētersons “Dzirkstelei” apgalvo, ka viņš nebūt neturas pie šā amata par katru cenu un saprot, ka līdz ar izmaiņām likumā “Par pašvaldībām”, kas stāsies spēkā ar 1.jūniju, visticamāk, vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja kļūs par deputātu. Viņam, kurš iepriekš bijis uzņēmējs, nebūtu problēmu “izpīpēt” citu darbu. Kā Tehniskās nodaļas vadītājs ir “izpīpējis” Gulbenes vecās kapsētas tualetes nojaukšanu Miera ielas malā, kur tā stāvējusi kopš Staļina laikiem. Jauna mazmājiņa tika uzslieta kalna lejiņā aiz kapsētas, kurp doties riskē vien retais. Otras spilgtākais viņa veikums ir novada bērnu peldētapmācība kaimiņu novada peldbaseinā Balvos, kas gadā pašvaldībai izmaksā 15 tūkstošus latu. Bet vislielāko rezonansi novadā izraisīja A.Pētersona izlolotie eksperimenti ar atkritumu normām un apsaimniekošanu.
Variācijas ar kandidātiem
Toties tagad zemnieku sarakstā kā ceturtais ir iekļāvies SIA “Dimdiņi” valdes loceklis, lizumnietis Normunds Audzišs, kurš šajā sasaukumā par novada domes deputātu bija ievēlēts no vairs neesošās partijas “LPP/LC”. “Dzirkstelei” viņš saka, ka toreiz aicinājumam kandidēt ļāvies kā kristietis, tagad – kā lauku ražotājs. Latvijas Zemnieku savienība viņam vienmēr bijusi tuva un tās darbība – saprotama.
Savukārt atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks Normunds Aizpurs, kurš pirms četriem gadiem zemnieku sarakstā bija piektais, šajās vēlēšanās ir pirmais, taču citas partijas – “Saskaņas centra” – sarakstā. Jau sen sarunā ar “Dzirksteli” viņš neslēpa, ka ir vīlies “zaļo” īstenotajā politikā Gulbenes novadā un S.Daudziņas vadības stilā. Turpretim S.Daudziņa likusi “Dzirkstelei” saprast, ka arī viņai ir publiski nepausti pārmetumi N.Aizpuram par neilgo laiku, kuru viņš pavadījis Gulbenes sporta skolas vadītāja krēslā. S.Daudziņas sarakstu šajās vēlēšanās pametusi arī Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Dita Drigore (pagājušajās vēlēšanās sarakstā kandidēja kā 13.), kuras realizētie projekti skolā apliecina izteikti “zaļu” domāšanu un ambīcijas. D.Grigore ir publiski paudusi kritiku, viņasprāt, ļoti subjektīvajai kandidatūru izvērtēšanai domē, konkursa gaitā izvēloties direktoru Gulbenes 2.vidusskolai. Tagad D.Grigore kā 6. kandidē “Reģionu alianses” sarakstā. Par šiem “pārbēdzējiem” S.Daudziņa saka: “Katram pašam labāk zināt, kā rīkoties un kur labāk jūtas. Es neturu ne uz vienu ļaunu prātu, vēlu tikai labu.”
Viedokļi ginta alberte, “Dzirksteles” redaktore
Nenoliedzami, zemniekiem, no kuru saraksta, bija ievēlēti galvenokārt bijušie pagastveči, nebija viegls uzdevums vadīt jaunizveidoto milzīgo novadu ar lielu teritoriju un tikpat lielām problēmām. Bija sajūta, ka novada vadība savu komandas darbu veido atsvešināti un katrs ir par sevi – novada dome, kas nolūkojas no augstumiem, pilsēta un pagasti. Diezin vai tur līdzēja tikšanās pagastos ar pārdesmit cilvēkiem. Un šādā situācijā pašvaldība kļuva iedzīvotājiem nevis tuvāka, bet tālāka. Kultūras dzīve, protams, šajos gados ir plaukusi, tāpat arī darbs ar jauniešiem vai senioriem, tūrisms, tāpat tiek kopta un veidota arī novada identitāte, tas viss ir labi, taču ikdienas problēmas, kas skar pilnīgi visus iedzīvotājus, ir tikai samilzušas. Es nerunāju par valstiskām problēmām – bezdarbu, emigrāciju, ko nevar prasīt atrisināt vienam novadam, tomēr nevar arī redzēt, ka kaut kas šajā jomā būtu darīts. Taču, kas patiesi bija novada domes spēkos, tie ir kaut cik sakārtoti ceļi un ielas ne tikai pilsētas centrā un ne tikai vasarā, jo, lai iedzīvotāji varētu mūsu novadā izdzīvot, viņiem ir jābūt mobiliem. Un tad varētu teikt, ka zemnieku solītā novada līdzsvarotā attīstība īstenojas arī dzīvē. Citādāk ir naivi cerēt, ka līdzsvarota attīstība ir kultūras vai sporta pasākumi un dārgie Eiropas ūdensvadi, pie kuriem, visticamāk, liela daļa pagasta iedzīvotāju tā arī nepieslēgsies.
Priekšvēlēšanu programmā tiek izcelts zemnieku mērķis strādāt konstruktīvi un atbildīgi, bet gribas nemitīgi atgriezties pie jautājuma, cik atbildīgs un pārdomāts bija lēmums par slimnīcu? Iedzīvotāju interesēs bija slimnīcu saglabāt šeit uz vietas Gulbenē, iedzīvotāju interesēs bija arī neatdot to par sviestmaizi tā sauktajiem investoriem.
Aldis Dreimanis, strādā piemājas saimniecībā Jaungulbenē
Par cilvēkiem šīs partijas kandidātu sarakstā neko sliktu nesaku, bet arī nesaku neko labu. Priekšvēlēšanas programma ir kārtējais tualetes papīrs. Tā domāju es un daudzi. Tā ir velta naudas izšķiešana. Par šo partiju es nebalsošu un nezinu, vai vispār iešu balsot. Ja ir viens cilvēks, kuram es uzticos, ar to ir par maz. Es vispār neticu, ka mēs, latvieši, paši savā valstī un savā novadā esam noteicēji. Tā nav brīva valsts, kādā mēs dzīvojam. To pasaku acīs. Ar sū… dakšām vajadzētu iet un aizstāvēt savu tautu, bet kandidāti jau patiesībā ir sava labuma tīkotāji. Mans ieteikums vēlētājiem: padomājiet labi, vai gribas balsot par šo partiju, kura pielika savu roku Gulbenes slimnīcas izputināšanā!
Inārs Maltaunieks, mājas vecākais Gulbenē, Lazdu ielā 3a
Partija cīnās par savas varas saglabāšanu novadā. Par viņu kandidātiem nebalsošu un diezin vai vispār piedalīšos vēlēšanās. Brīnos par zemniekiem, kuri grib būt deputāti. Vai visam pietiek laika?! Ir lieli runātāji… Solīja, pirms tika pie vadības stūres, un turpina solīt. Vienkārši grib atkal būt turpat, kur bija. Bet kurā gadsimtā redzēsim viņu darba augļus? Un tas, kas ir izdarīts, par kādu naudu? Vai viņiem samaksāts? Un cik reižu viņu izdarītais jau ir pārdarīts? Taču mēs, iedzīvotāji, kā dzīvojuši, tā dzīvojam padomju laikā radītajās materiālajās vērtībās. Nekas nav mainījies. Tā ka partija tikai bārsta saukļus. Būtu vismaz banānus padalījuši, kā to savulaik darīja Joahims Zīgerists.
Jautā tauta
– Kā nodrošināsiet, lai domē nebūtu iedzīvotājiem nelabvēlīgu lēmumu?
Sandra Daudziņa: – Domes lēmumi ir tiesiski. Lēmumus pieņem iedzīvotāju ievēlēti deputāti. Lēmumi nevar būt iedzīvotājiem nelabvēlīgi vai nelietderīgi. Tiesa, ir situācijas, kad jāpieņem lēmums, kurš kādam konkrēti var nepatikt.
– Kā novadā tiks radīta uzņēmējdarbībai labvēlīga vide?
Sandra Daudziņa: – Piedāvāsim investoriem pašvaldības teritorijā esošus īpašumus, ko esam darījuši un turpināsim. Turpināsim organizēt regulāras tikšanās ar uzņēmējiem, palīdzēsim uzņēmējiem veidot sadarbību ar ārvalstu partneriem, organizēsim tikšanās ar ministriju un citu uzņēmējus interesējošu institūciju parstāvjiem. Ar uzņēmējiem esam apsprieduši novada industriālās attīstības prioritātes nākamajam plānošanas periodam. Prieks, ka Lizumā SIA “Avoti SWF” ceļ jaunu ražošanas cehu apmēram 100 darba vietām. Starp citu, šajā pagastā darba vietu skaits ir lielāks par darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, tomēr Lizumā bezdarba līmenis neatpaliek no novadā vidējā. Meklēsim iedzīvotāju motivēšanas un izglītošanas iespējas! Vēl viens jaunums, šoreiz tuvāk Gulbenei – pašlaik tiek kārtoti dokumenti jaunas ražotnes tapšanai blakus pārvietojamajai asfaltbetona rūpnīcai.
Ir gatavs nolikums projektu konkursam, kurā paredzēts finansējums no pašvaldības sadarbībā ar Hipotēku un zemes banku un Biznesa inovāciju inkubatoru. Finansējums nav liels, bet daži jauni cilvēki varēs saņemt pāris tūkstošus latu kā atbalstu uzņēmuma, kaut vai neliela, izveidošanai. No enerģiskiem cilvēkiem esam saklausījuši vēlmi pēc mācībām, tās organizēsim kopā ar Biznesa inovāciju inkubatoru. Turpināsim veicināt pašnodarbināto un mazās uzņēmējdarbības attīstību (saikne ar tūristiem, tirgi, popularizēšana, izglītošana – īpaši lauku teritorijās).
– Kā aizstāvēsiet vēlētāju intereses, ja būsiet opozīcijā?
Sandra Daudziņa: – Lemjot par saimnieciskiem jautājumiem, nav pozīcijas un opozīcijas. Mēdz atšķirties viedokļi, bet tas tikai rosina diskusiju, analīzi un palīdz raudzīties uz jautājumu no visiem rakursiem.
– Kāpēc nolēmāt kandidēt?
Sandra Daudziņa: – Nav pašmērķis būt domē, vara mani nereibina, ar pašapziņu, domāju, arī ir normāli un arī nopelnīt esmu pratusi, vēl pirms sāku strādāt pašvaldībā. Kandidēju, jo esmu uzkrājusi pieredzi, ir iestrādes, esmu gatava uzņemties atbildību, kur tā ir milzīga un partija uzdevumus nedod un noteikumus nediktē.
Jautā citas partijas
– Kā izskaidrot to, kas noticis un vēl joprojām notiek ar Gulbenes slimnīcu, kura reģistrēta 2010.gada 26.janvārī? (Jautā Normunds Aizpurs no “Saskaņas centra” un Andis Caunītis no “Vienotības, pārējo trīs deputātu kandidātu sarakstu līderiem nebija jautājumu zemnieku sarakstam.)
Sandra Daudziņa: “Slimnīcas problēmas un risinājumus esmu pārdomājusi simtām reižu. Man ir pārliecība, ka situācija pie citādiem lēmumiem šobrīd būtu tikai sliktāka. Varbūt savulaik nevajadzēja veidot apvienību ar Balviem, tad mums savas problēmas, iespējams, būtu vieglāk izdzīvot vieniem, kāds ārsts, iespējams, būtu palicis darbā, bet pārmaiņām bija jānotiek jau sen, vadītāji bija jāmaina agrāk, tad nebūtu tik skarbi. Nevienu lēmumu neesmu pieņēmusi viena, lai gan drīkstēju, visi lēmumi ir ar deputātu atbalstu. Šobrīd sācies jauns posms. Vasarā beigsies remonts, ir idejas par jaunu ārstu ģimeņu piesaisti, ir idejas, kā tās atbalstīt un ieinteresēt, jo ārstu trūkums patiesībā šobrīd ir galvenā, lai neteiktu vienīgā problēma. Citi ir ikdienas darba jautājumi.”
