Fakti
Tirzas jauktais koris ir piedalījies latviešu 2. vispārīgajos Dziedāšanas svētkos Rīgā jau 1880.gada 17.jūnijā. Visi koristi bijuši ģērbušies tautas tērpos. Godalgu spriedēju, starp kuriem bijis Baumaņu Kārlis un Jurjānu Andrejs, lēmums svētkos trešo godalgu – sudraba kausu – ir pelnījis Tirzas koris.
Sieviešu koris „Tirzmalietes” dibināts 2003.gada nogalē.
Šodien korī ir aptuveni 20 dalībnieces.
Kora diriģenti: Gunta Apine, Edgars Mārtinsons, Kristiāna Krieva.
Kolektīvs piedalījies jau divos lielajos Dziesmu un Deju svētkos, šovasar būs trešie svētki.
„Tirzmalietes” ir dziedājušas Rīgā, Pāvilostā, Daugavpilī, Dobelē, Dikļos, Priekuļos un citviet.
Kolektīva draugi ir vīru koris „Dziedonis”, Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus”, Priekuļu sieviešu koris, Jaungulbenes sieviešu koris un vēl citi kolektīvi.
par diriģenti
Kora „Tirzmalietes” diriģente Kristiāna Krieva ir Latvijas Mūzikas akadēmijas studente.
Dzied Mūzikas akadēmijas korī, kā arī Jāņa Zirņa vadītajā sieviešu korī „Ausma”.
Vada sieviešu kori arī Rīgā.
Ir svētdiena. Tirzas kultūras namā uz mēģinājumu pulcējušās sieviešu kora „Tirzmalietes” dalībnieces. „Vispirms izpūtiet gaisu un tikai pēc tam laidiet laukā skaņu, nevis otrādi! Atkārtosim tikko dziedāto frāzi vēlreiz!” kora diriģente Kristiāna Krieva uz klavierēm dod vajadzīgo akordu un ieskanas dziesma. Līdz novada koru skatei 5.maijā, lai cīnītos par tiesībām piedalīties Dziesmu svētkos, laika nav atlicis daudz. Zināmas arī tās trīs dziesmas, ko vērtēs žūrija.
Bija laiks, kad katrā pagastā bija koris. Cilvēki pulcējās kopā, lai dziesmās ne tikai izdziedātu savu bēdu un prieku, cildinātu savas Latvijas skaistumu, bet arī lai izjustu vienotības spēku. Īpaši pirmajos Dziedāšanas svētkos. Lai uz tiem nokļūtu, dziedātāji Tirzas stacijā sēdās vilcienā. Tirzmalietis Mariss Vētra savās atmiņās šo laiku raksturo kā tādu, kad visi lauki sabrauca Rīgā uz dziedāšanu. Bija arī tāds laiks, kad kori tika veidoti tāpēc, lai pagasta vadība būtu apmierināta, lai kultūras darbinieks saņemtu pāris brīvu dienu pie atvaļinājuma. Vēl labākā gadījumā pat labāku dzīvokli. Arī dziesmas, kas tika iekļautas koru repertuārā, skanēja dažādās valodās. Latviešu tautasdziesmas kā sērdienītes atkāpās marša ritmu priekšā. Bija laiks, kad kultūras iestādes vadītāji apmeklēja gandrīz katru māju, cenšoties pierunāt nākt dziedāt uz kori. Tas nenācās viegli. Arī tagad potenciālo dziedātāju uzrunāšana nav aizmirsta, tomēr dziedāt vai nedziedāt korī vairāk vai mazāk ir katra brīva izvēle. Korī dzied tie, kas patiesi to vēlas. To visu ir pieredzējusi ilggadējā Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte, kura būtībā ir stāvējusi pie Tirzas sieviešu kora „Tirzmalietes” šūpuļa. „Sākumā mums bija jauktais koris, bet, kad vīru balsu palika arvien mazāk, lai koris Tirzā pavisam nepazustu, nolēmām veidot tikai sieviešu kori. Nu jau „Tirzmalietes” svin savu desmito pastāvēšanas dzimšanas dienu. Pa šiem gadiem kolektīva sastāvs ir ļoti mainījies. No kora pastāvēšanas pirmajiem gadiem tajā dzied tikai dažas dziedātājas,” stāsta A.Alberte, kura arī pati korī dzied kopš pirmās dienas. Mainījušies arī diriģenti. Pēc Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktora Roberta Liepiņa ieteikuma pirms pusotra gada kora vadību uzņēmusies Kristiāna. „Man ļoti gribētos, ka viņai palīdzētu arī Gunta Apine, jo tad būtu vieglāk,” prāto A.Alberte.
Koris – tā ir komunikācija
„Šajā kolektīvā ir līdzīgi kā citos. Ir dziedātāji, kam dziesmu apguve neprasa lielas grūtības, tāpēc viņi atļaujas mēģinājumus apmeklēt retāk. Es jau gan baros. Ir dziedātāji, kas cītīgi nāk uz visiem mēģinājumiem, ir arī tādi, kas uz mēģinājumiem ierodas tad, kad var. Es saprotu, ka visi esam cilvēki. Strādājot ar lauku kori, jāņem vērā, ka ziemā ceļi ir aizputināti, arī citkārt var kaut kas atgadīties,” saka diriģente. Arī todien, kad notika mēģinājums, vienas koristes automašīnā bija ieskrējusi stirna. Viņa uzskata, ka kora vadīšana ir komunikācija ar dziedātājiem kopumā un katru atsevišķi. „Es nevaru dalībniekos iedzīt tikai respektu. Man ir jābūt draugos ar šiem cilvēkiem. Ja diriģents korim nepatiks, viņš drīz vien vairs nebūs diriģents,” uzskata Kristiāna. Viņa koristēm cenšas iemācīt ne tikai kompozīcijas balsu salikumu, bet arī pareizu dziedāšanas tehniku. „Man ir jāzina, piemēram, kāpēc pirmais soprāns nevar paņemt toni vajadzīgajā augstumā. Ja es nevaru pateikt, kur ir problēma, tad nevaru problēmu risināt. Ja ir problēma, tad nevaru iemācīt dziesmu,” uzskata diriģente. Dziedātājas apliecina, ka dziesmas apguve nenāk viegli, ka tas ir smags darbs.
Jārēķinās ar lampu drudzi
Kora dalībnieces nenoliedz, ka īpaši pirms katras atbildīgās uzstāšanās jātiek galā ar tā saukto lampu drudzi, ka labprātāk uzstājas savā kultūras namā, jo šķiet, ka tur pat sienas palīdz. Kristiāna piebilst, ka tad, ja uz skatuves izdodoties nodziedāt vismaz par 75 procentiem no mēģinājumos apgūtā, tas jau esot labs rādītājs. „Ir pasākumi, kur „Tirzmalietes” nodzied ļoti labi, ir pasākumi, kur viss mans darbs pašķīst vējā. Ja cilvēks ir uztraucies, tīri fizioloģiski viņam tik labi nedarbojas atmiņa. Mans pienākums ir dziedātājām iemācīt prasmi pārvarēt šo uztraukumu. Daudz kas atmiņā nosēžas tikai ar 15.mēģinājumu. Dziedāšana būtībā ir balstīta uz refleksiem,” skaidro diriģente. Dita Kalniņa, kura korī dzied jau vairākus gadus, bilst, ka, vairāk dziedot, lampu drudzis pazūd. „Atceros, ka tad, kad sāku dziedāt sieviešu ansamblī, man katrā koncertā ceļgali trīcēja un balss tiem līdzi, bet, ja cilvēks dzied gadiem ilgi un mīl to darīt, tad ir jābūt labam rezultātam,” viņa saka. Liela nozīme ir arī koncerta programmai, īpaši, ja tajā ir jaunas dziesmas.
Galvenais ir darba process
Dziedātājas atzīst, ka kora diriģenta dzimumam nav nozīmes. Galvenais, kā norit darba process. Kristiāna papildina, ka ar vīru kori gan vajadzētu strādāt vīrietim. „Man ir tā sanācis, ka lielākoties strādāju ar sieviešu koriem, lai gan pašai patīk vīru koru skanējums. Sieviešu, vīru vai jauktais koris – tam nav nozīmes. Galvenais ir cilvēki, kas tajos dzied,” uzskata kora vadītāja. Savukārt A.Alberte atzīst, ka nav viegli rast jaunas dziedātājas. Ja pagastā būtu vairāk attīstīta uzņēmējdarbība, tad situācija arī mākslinieciskajā pašdarbībā mainītos. Viņa neslēpj prieku, ka korī ir daudz gados jaunu dalībnieču. „Jaunībā balss tomēr skan labāk nekā vecumā,” smejas Alda. Par korim tīkamāko dziesmu dalībnieces uzskata latviešu tautas melodiju „Lokaties(i), mežu gali”, bet par visskaistāko – „Kur tu skriesi, vanadziņi?”. Tiek dziedāta arī kora himna „Tirzmaliete”, kas gan esot sērīga. Koristes kopīgi svin dažādus svētkus, kā arī pirmo sezonas mēģinājumu. Netiek aizmirstas arī dziedātāju jubilejas. Desmit gadu laikā piedzīvoti arī dažādi atgadījumi un patīkamas iepazīšanās, piemēram, ar dziedātāju Aināru Bumbieri, kurš uzstājies arī Tirzā. Korim nav kāda viena rituāla pirms atbildīgas uzstāšanās, toties diriģentei Kristiānai ir būtiski, lai pirms iziešanas klausītāju priekšā visas kora dalībnieces paietu viņai garām. Tā būs arī pirms atbildīgās skates.
