Praktiskos padomos par garšaugu audzēšanu mājas apstākļos dalījās LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta lektores Irina Sivicka un Marta Liepniece.
Ēdami, dzerami, vannojami
Garšaugu vērtība ir to garšā, aromātā un dziednieciskajā iedarbībā. Garšaugi atšķiras no ārstniecības augiem – tie nesatur indīgas vielas un ir piemēroti uzturam, bet ārstniecības augi pēc būtības ir zāles, tāpēc šajā grupā sastopami arī indīgie augi. Līdz ar to pastāv teiciens, ka katrs garšaugs ir ārstniecības augs, bet ne katrs ārstniecības augs var būt garšaugs. I.Sivicka iesaka cilvēkiem vairāk uzturā lietot pārtikas produktus ar rūgtu garšu, jo tad dzīve būšot saldāka, un otrādi.
Iespējas izmantot garšaugus ir ļoti dažādas – tos lieto gan kulinārijā, gan ārstniecībā, gan arī kā estētisku baudījumu. Dažus garšaugus, ņemot vērā to īpašo smaržu, plaši izmanto aromterapijā, piemēram, rozmarīna, bazilika, raudenes, mārsila ēteriskās eļļas. Arī skaistumkopšanā, veidojot dažādas vannas no ārstniecības augiem. Tāpat garšaugus plaši izmanto kā daiļdārzu elementus apstādījumos un floristikā.
Garšaugiem ir būtiska nozīme, jo to dēļ ēdiens rosina ēstgribu, piešķirot patīkamu garšu, smaržu, veicina gremošanas sulas izdalīšanos kuņģī un pilnīgāku uztura izmantošanu. Šie augi satur ēteriskās eļļas, glikozīdus un alkaloīdus, vitamīnus, fitoncīdus, minerālvielas, miecvielas un rūgtvielas. Taču pie garšvielām organisms jāpieradina pakāpeniski, nekad nevajag ar tām pārspīlēt. Garšaugus var lietot gan svaigā veidā, gan rudenī ievāktas un izkaltētas to lapiņas.
Siltumprasīgi
Pirmais nosacījums, lai augi izaugtu, ir gaismas intensitāte. Garšaugi ir gaismmīļi, lai tajos veidotos ēteriskās eļļas, kas cilvēkam dod veselību un mundrumu. Garšaugi Latvijā ievesti no siltajām zemēm – Vidusjūras reģiona, Vidusāzijas, Āfrikas, Dienvidamerikas –, līdz ar to tiem jānodrošina silts klimats. Optimālā temperatūra, kas garšaugu attīstībai nepieciešama, ir 20 – 25 grādi. Arī naktīs jānodrošina vismaz 15 grādu. Piemēram, baziliks, ja vasaras ir aukstas, neaugs.
Vislabāk garšaugi jutīsies un spēkā ņemsies smilšmāla augsnē. Smilts ātrāk iesilst, bet māls nodrošina labu gaisa režīmu sakņu zonā, līdz ar to tiem nebūs problēmas ar mitruma un papildu mēslojuma uzņemšanu. Garšaugu dēstus var audzēt kastītēs un tad izstādīt laukā, bet dažas kultūras, piemēram, lupstāju, baziliku, pupumētru, raudeni, kinzu, ķimenes, gurķumētru un citus, sēj uzreiz dārzā.
Jāatceras, ka daudzu garšaugu sēklas dīgst gaismā, kas nozīmē, ka tās nedrīkst apbērt ar augsni. Sēklas izsēj pa virsu substrātam, bet nodrošinot mitrumu. Tāpēc uz sēklu iepakojuma rūpīgi jāizlasa pamācība, kā, kad un kur vislabāk tās sēt.
Garšaugu dārzs
Garšaugus var audzēt uz lauka, puķu dobēs, dekoratīvajos podos un citos traukos. Parasti tie sadzīvo labi, tāpēc vienā traukā iespējams savietot vairākas šķirnes. Podus var novietot uz terases vai balkona, piemēram, blakus virtuvei, lai būtu ērti tikt pie augiem un nevajadzētu katru reizi skriet uz dārzu.
Garšaugi lieliski iederas apstādījumos, var pat izveidot atsevišķu daudzfunkcionālo garšaugu dārzu, kurā ietverti gan dekoratīvie augi, piemēram, ziemcietes, gan garšaugi un krāšņumaugi – būs dobe skaistumam un arī veselībai. Labi tāds dārzs iederēsies pie pirts. Dobē noteikti vajadzētu iekļaut dievkociņu, lavandu un piparmētru, garšaugus, ko izmanto pirtsslotām, – izopu, raudeni, mārsilu –, lai nopērtos un padzertos ārstniecisko tēju.
Akmeņdārzos vislabāk audzēt izteiktus saulmīļus – mārsilu, izopu, raudeni, arī kreses. Dārzā vēlami garšaugi, kas ir nektāraugi, – mārsils, izops, raudene –, lai pievilinātu krāsainus tauriņus, kas priecē acis un dobi padara skaistāku. Garšaugus izmanto arī minidzīvžogos. Mūsu platuma grādiem piemērots būs estragons, dievkociņš, arī lavanda.
Populārākie dārza garšaugi
Baziliks
Ļoti izplatīts, lielveikalos pieejams visu gadu. Mūsu klimatiskajos apstākļos viengadīgs augs, kas aug saulainā vietā. Tiem ir vairākas šķirnes, kas atšķiras pēc garšas – ar anīsa, kanēļa, citrona garšu, kas ir īpaši jūtama tējās. Baziliku var pievienot gan gaļas, gan zivs ēdieniem, sieriem un picām.
Pupumētra
Izmanto kā piparu aizstājēju un labu piedevu kūpinājumiem, arī šašlikiem un citiem gaļas izstrādājumiem. Labi ataug, iespējams sēt uzreiz dārzā. Var saldēt ledus kubiciņos, ar ko mazgāt seju.
Sierāboliņš
Garšaugs ar izteiktu baraviku aromātu. Kulinārijā izmanto svaigas vai kaltētas lapas. Lieto zupām, sautējumiem. Normalizē holesterīna līmeni un pazemina cukura līmeni asinīs.
Gurķumētra
Viengadīgs augs, ko sēj dārzā saulainā vietā. Lapām un jaunajiem dzimumiem raksturīga gurķa garša. Var izmantot konservēšanā, arī salātos, savukārt ziedus – dzērienu aromatizēšanai un sasaldējot ledus kubiciņos. Gurķumētrai raksturīga pašizsēja, tādēļ tā pavairojas pati.
Kressalāti
Uzskata par garšaugu, izaug nedēļas laikā. Lielisks vitamīnu avots pavasarī. Var audzēt uz palodzes traukā ar ieklātu salveti vai vatē. Visu laiku jāmitrina.
Rukola
Pēdējā laikā ļoti iecienīts. Rukolu ļoti viegli izaudzēt pašiem. Lieto pie lapu salātiem un kā piedevu, gatavojot pastu, dārzeņu ēdienus. Ir aukstumizturīga. Audzē ar tiešo sējumu. Gada laikā ražu var novākt vairākkārt, bet ar laiku ataudzētā rukola kļūst rūgta.
Rozmarīns
Aromāts atgādina skujkoka priedes, eikaliptu. Lieto pie jēra gaļas, lai neitralizētu specifisko garšu, arī marinējot gaļu. Vārot pievieno nemizotiem kartupeļiem. Rozmarīnu var sakaltēt un lietot sausā veidā, piemēram, pie biezpiena. Tam gan ir problēmas ar pārziemošanu.
Raudene
Raudeni jeb oregano vāc pumpurošanas fāzē, jo tad ir izteikts aromāts. Lieto picās, gaļas ēdienos. Tautā sauc par desu zāli, uzlabo vielmaiņu un garastāvokli, tādēļ, ja ir slikta oma, iesaka dzert raudenes tēju. Raudene ir arī «sieviešu zāle», jo pastiprina menstruācijas.
Izops
Labi pacieš sausumu, ir arī ārstniecības augs – izmanto tējām, vannām, peldēm. Garšas ziņā īpatnējs – nedaudz atgādina piparmētru, nedaudz salviju un pat rozmarīnu. Vislabāk garšos svaigs. Daudzgadīgs. Novāc ziedēšanas laikā vai neilgi pirms tam. Ziedu un krāsu ziņā ļoti košs, tāpēc var izmantot apstādījumos kā dekoratīvo augu.
Timiāns
Labāk aug vieglās augsnēs. Izmanto treknajos ēdienos, jo tas ir aromātisks un palīdz kuņģim vieglāk sagremot. Rada lielisku garšu marinādēm, zupām, cepešiem un dārzeņu ēdieniem. Izmanto arī apstādījumos akmeņdārzā, jo pievilina tauriņus.
Lupstājs
Ir kā daudzgadīgā selerija ar tai raksturīgo aromātu. Kulinārijā tā sakni izmanto kā piparu aizstājēju, bet pavasarī var būt toksiska un tad to labāk nelietot. Lapas var arī sakaltēt un izmantot ļoti daudzos ēdienos. Lupstāju lieto arī tēju vai citu dzērienu aromatizēšanai.
