Gulbenes vecā kapsēta, kas aizņem aptuveni 12,5 hektārus, ir pati lielākā un, visticamāk, arī senākā novadā. Šobrīd šī teritorija ir pavasara varā, tā pamazām kļūst arvien zaļāka, ziedošāka un sakoptāka.
Nedēļas nogalēs jo sevišķi, bet arī darbdienās te rosās iedzīvotāji, sakārtojot savu piederīgo atdusas vietas. Iedzīvotāji pamanījuši, ka kapsētā nozāģēti vairāki lielie, vecie koki, vēl vairāki ir iezīmēti ciršanai un gaida sprieduma izpildi.
“Paldies pašvaldībai, ka to dara! Vecie, sausie koki, kuri ir bīstami un pie pirmās vētras var lūzt un nodarīt bojājumus apbedījumiem, ir jānozāģē. Tikai nesaprotu, kā to var izdarīt. Koki taču aug pa vidu kapiem,” “Dzirkstelei” bilst kapsētā sastaptā gulbeniete Ļubova Ozola. Arī citi kasētā sastaptie iedzīvotāji “Dzirkstelei” pauž, ka atzinīgi vērtē koku zāģēšanu. Nožēlu pat to neizteica neviens.
Ļ.Ozola saka, ka var salīdzināt sakoptību Gulbenes vecajos kapos un Tirzas kapsētā, kur arī atdusas piederīgie un kur ir ļoti daudz vecu koku. Vēja lauztie zari mūždien tur apdraudot apbedījumu vietas.
Kokus zāģēja gandrīz vai alpīnisti
Gulbenes pilsētas pārvaldē “Dzirkstele” uzzināja, ka koki vecajā kapsētā zāģēti, kad zemi vēl klāja sniegs. Darbi veikti vēl pat aprīlī. Tagad koku zāģēšana ir pārtraukta, visticamāk, līdz ziemai. Līdz šim koku zāģēšanu Gulbenes vecajā kapsētā par 1839,20 latiem veica SIA “Vidzemes koki” no Palsmanes un par 610 latiem – SIA “Ikago” no Tirzas.
“Koki tiek zāģēti pa daļām, jo tas ir jādara ļoti uzmanīgi, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apbedījumu vietām. Zāģētāji ir sava aroda pratēji, kuri to dara neierasti. Viņi darbojas gandrīz kā alpīnisti. Uzkāpj blakus augošajā kokā, nodrošinās ar drošības jostām un tad zāģē pretējā koka zarus,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis. Viņš uzsver, ka, ņemot vērā izpildāmo darbu sarežģītību, arī samaksa par darbu bija atbilstoša. Viena koka zāģēšanas cena sniegusies pāri 100 latiem. Sazāģēto koku malku aizveduši pilsētas Labiekārtošanas iestādes darbinieki.
Nežēlo un zāģē arī dižkokus
“Dzirkstele” novēroja, ka Gulbenes vecajā kapsētā ar numuriem iezīmēti vairāk nekā trīsdesmit koki, no kuriem daudzi varētu tikt uzskatīti arī par dižkokiem. Izdevās arī uziet izmēros iespaidīgu nesen nogzāģēta koka celmu. A.Caunītis stāsta, ka kapsētā ir notikusi visu tur augošo koku inventarizācija. Gulbenes vecajā kapsētā lielo koku zāģēšana ilgus gadus tika uzskatīta par neiespējamu misiju. Gulbenes kapu apsaimniekošanas speciālistes vietniece Ginta Brūniņa “Dzirkstelei” saka, ka ideja, kā to veiksmīgi izdarīt, pieder novada domes Tehniskās nodaļas vadītājam Alvilam Pētersonam.
“Dažs koks ir dižkoka statusā, bet nokaltis. Lai nebojātu kapu piemiņas vietas, ir jāzāģē,” viņš saka. Šogad Gulbenes vecajā kapsētā nozāģēti tikai paši bīstamākie koki. Budžetā šim nolūkam arī vairāk nav naudas. Tas ir vēl viens arguments, kāpēc šobrīd zāģēšanu turpināt nevar. Vērā tiek ņemts arī tas, ka ziemā, kad zemi un kapu vietas klāj sniegs, tomēr ir lielāka garantija, ka krītošu nozāģēto zaru nodarītais posts būs mazāks, jo sniegs kalpo amortizācijai.
