Sestdien Ģimenes svētkos Gulbenē uzklausīju un palīdzēju pierakstīt iedzīvotāju vēlmes lūgšanu teltī. Sevišķi interesi izrādīja pusaudži. Nāca klāt un jautāja, kas šī ir par telti, kur neko netirgo. Izstāstīju. Bērniem patiešām bija lūgumi, kurus viņi uzticēja. Bērni bija atvērti lūgšanai. Dievs, protams, zina mūsu vajadzības. Tomēr tās vajag uzrakstīt ar domu – lūgt. Svētdien garīdznieki lūdzās par šiem bērniem un viņu vēlmēm. Tas nebija nekas uz āru vērsts. Lūgumu izteicēju identitāte tiek paturēta noslēpumā. Varu vien sacīt, ka bērnu lūgumi aizkustina līdz asarām. Divi padsmitgadīgi puikas vēlējās tikai vienu – lai vecāki nestrīdas, lai tētis nedzer!
Tas liek aizdomāties, ka kristiešiem arī ikdienā vairāk ir jālūdzas, lai ar Dieva svētību mēs spētu mainīt sociālo situāciju, kas bieži vien ir briesmīga. Ir smagi, ka cieš bērni. Ar to ir par maz, ka viņi ir paēduši un saģērbti.
Svētdien biju starp klausītājiem Ģimenes dienas pasākumā pilsētas centrā. Man kā kristietei bija svarīgi tas, ko sacīja luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss, iestājoties par katra bērna tiesībām nākt pasaulē un stāstot, ka draudzes ir gatavas palīdzēt tām māmiņām, kuras ir izvēles priekšā – veikt abortu vai tomēr saglabāt bērnu. Svarīgi bija arī tas, par ko runāja draudzes “Jaunā paaudze” pārstāvis, akcentējot tradicionālās ģimenes vērtību. Sabiedrības nākotne ir bērnos, kuri dzimuši reģistrētā laulībā. Šāda laulība ir iespējama tikai starp vīrieti un sievieti. Stipras ģimenes pamats ir paļaušanās uz kristīgajām vērtībām.
