Droši vien gandrīz visi jūt, ka tuvojas vēlēšanas, arī mēs redakcijā to jūtam. Brīžiem šķiet, ka dažiem cīņa par tikšanu pie vadības grožiem ir spēcīgāka par veselo saprātu. Nu, piemēram, redzēju televīzijā reklāmu, kā viens solīds kungs stāsta par zaļo domāšanu un apgalvo, ka Rīgai vajag zaļu mēru un vispār visu zaļu un viszaļāko. Un bērniem veselīgu pārtiku un zaļu vidi. Skaisti! Un tad pēkšņi sižeta beigās bērnu pulciņš – aicina balsot par zaļajiem… Nu kāpēc bērni jāizmanto pieaugušo priekšvēlēšanu aģitācijas rotaļās?! Manī tas radīja pilnīgi pretēju efektu! Gribas jautāt – kas ar jums, cilvēkiem, priekšvēlēšanu laikā notiek? Daži vietējie politiķi pat vienkāršās sadzīves problēmās saskata aizdomīgu jautājumu par politiskajām spēlēm. Cits vadītājs, savukārt, gatavs doties pats atkritumus savākt, lai gan viņam tik vien vajadzēja, kā atbildēt uz jautājumu par nesakoptību. Saka, ka ne jau tas ir labs vadītājs, kas pats izdara visus darbus. Labs vadītājs prot darbus sadalīt tā, ka viss tiek izdarīts. Kāpēc visu tā cenšamies pārspīlēt? Kāpēc visur meklējam zemūdens akmeņus? Brīžiem gribas jautāt, kāpēc jūs, cienījamie deputātu kandidāti, vispār esat nolēmuši kandidēt? Kāds ir jūsu mērķis – tikt pie varas, izbīdīt kādu savējo vai tomēr strādāt, lai rūpētos par sava novada un iedzīvotāju labklājību? Un arī ieteiktu padomāt, kāpēc daudzi iedzīvotāji bieži vien atbild, ka balsot vispār neies, jo – nav jau jēgas. Skumji, bet fakts.
