17.maijā Latvijā tiek atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, turklāt šogad ugunsdzēsība Latvijā svin 148. dzimšanas dienu, tādēļ tieši šodien no pulksten 10.00 līdz 15.00 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ikvienu ielūdz uz Atvērto durvju dienu. Ugunsdzēsēji un glābēji izrādīs tehniku un darba instrumentus, pastāstīs, kā viņi pavada savu darba dienu un dzēš ugunsgrēkus, atgādinās par drošības noteikumiem. Savukārt rīt, 18.maijā, mūsu ugunsdzēsēji, arī Ivo Mazūrs (attēlā), piedalīsies Muzeju nakts pasākumos. Ivo par ugunsdzēsēju strādā jau vairāk nekā 20 gadus.
Ivo Mazūrs par ugunsdzēsēju-glābēju strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Kā viņš atzīst – ilgus gadus strādājot vienā darbavietā, jebkurš darbs kļūst par sirdsdarbu, to viņš var teikt arī par savu darbu.
I.Mazūrs atzīst, ka laika gaitā ugunsdzēsēju darbs ir krietni mainījies. “Sākumā vairāk specializējāmies tieši dzēšanas darbos, bet tagad jau vairākus gadus tiek veikti arī dažādi glābšanas darbi gan uz ūdeņiem, gan arī satiksmes negadījumos,” stāsta glābējs. Protams, tika saņemts arī papildu aprīkojums, notika arī dažādas mācības, lai apgūtu šī darba specifiku. I.Mazūrs atklāj, ka arī ikdienā katrā dežūrā notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības – katru nedēļu uzmanība tiek pievērsta citai tēmai. “Praktiskajās nodarbībās cenšamies izmēģināt dažādus rīcības plānus, izvērtējam, kā rīkojāmies kādā situācijā un ko būtu varējuši darīt tā vai citādāk. Ja viss notiktu pēc vienas fabulas, tad jau būtu ļoti vienkārši, taču katrs ugunsgrēks, katra situācija ir citādāka un ir jāmēģina atrast pareizākais risinājums. Protams, galvenais un svarīgākais ir sniegt palīdzību cilvēkiem,” atzīst I.Mazūrs.
Kūlu dedzina mazāk
Pavasarī ugunsdzēsēji saņem ļoti daudz izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem. “Kādreiz, kad tika likvidēti kolhozi, bet privatizēts vēl nekas nebija, kūlas ugunsgrēkos izdega daudz lielākas platības nekā tagad – pat 30 un vairāk hektāri. Tagad izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem ir krietni mazāks. Kādreiz tie bija kādi 14 izsaukumi, bet tagad tie ir trīs četri izsaukumi dienā un neizdeg arī tik lielas platības. Lauki tagad tomēr ir sakopti, un bijību cilvēkos droši vien iedveš arī soda mēri. Protams, kūla ik gadu tiek dedzināta bijušajā Nākotnes ielas aerodromā, taču nekas nemainīsies, kamēr tur kaut kas netiks pārveidots. Jebkurš tur var aizdedzināt kūlu, sargus taču tur klāt nenoliksi,” vērtē I.Mazūrs. “Daudz trakāk, ja kūlas ugunsgrēkos cietējs ir kāds, kurš kūlu pats nemaz nav dedzinājis, bet kāda vieglprātības vai neuzmanības dēļ izceļas ugunsgrēks un, nedod Dievs, vēl nodeg arī ēkas.”
Bez ūdens – nekad!
Ugunsdzēsēji nereti saņem arī pārmetumus, ka viņi novēloti ierodas notikuma vietā vai arī uz ugunsgrēku dodas bez ūdens. “Atbraucot uz notikuma vietu, mēs uzreiz jautājam, kur varēs paņemt ūdeni, bet cilvēkiem rodas iespaids, ka mēs esam atbraukuši bez ūdens. Mēs domājam jau soli uz priekšu, jo mucā ir tikai 3 kubikmetri ūdens un tā būs tukša nepilnās desmit minūtēs, bet mums ir jādomā, kā nodrošināt, lai nebūtu pārtraukuma ūdens padošanā. Bez ūdens nekad uz ugunsgrēku neviens nav aizbraucis, tā nemēdz būt. Ja arī braucam, piemēram, no vienas vietas uz citu, pa ceļam ūdens tiek uzpildīts – uz notikuma vietu vienkārši nedrīkst aizbraukt bez ūdens,” saka I.Mazūrs. Savukārt par laiku, cik ātri ugunsdzēsēji nokļūst līdz notikuma vietai, viņš piebilst, ka cilvēkam, kuram ir notikusi nelaime, protams, vienmēr šķitīs, ka laiks rit ļoti lēni, taču ugunsdzēsēji vienmēr cenšas nokļūt nelaimes vietā, cik vien ātri iespējams. “Pilsētas ielās, protams, orientēties ir daudz ātrāk un vieglāk, sarežģītāk ir lauku apvidos, jo ir grūtāk orientēties māju nosaukumos, tādēļ, saņemot izsaukumu, dispečeri cenšas noskaidrot precīzākus ceļus, kā nokļūt notikuma vietā, šīs norādes vienlaikus saņem arī glābēji, kas jau dodas ceļā,” saka ugunsdzēsējs.
Emocijas jāatstāj kaut kur ārpusē
I.Mazūrs atzīst, ka visnepatīkamākie ugunsgrēki ir tie, kuros iet bojā cilvēki, jo īpaši bērni. “Tas ir visnepatīkamākais un sāpīgākais ugunsdzēsēja darbā. Ugunsdzēsēja darbs nav no vieglajiem, ir jābūt ne tikai fiziski labi sagatavotam, bet arī morāli. Ir jāmāk sevi nostādīt tā, lai emocijas tajā brīdī paliek kaut kur ārpusē – vienkārši noslēdzies un dari, un centies visu paveikt, cik vien labi vari! Un šī pieredze tiešām nāk ar gadiem,” saka I.Mazūrs. “Kad sāku strādāt, nedaudz vairāk bija bail par savu dzīvību, ar laiku šīs bailes mazinās. Protams, vienmēr tiek izvērtēti drošības jautājumi, lai gan tik un tā reizēm tiek darīts “uz aklo”, jo neviens jau nezina, kas var būt piedūmotajā vidē – iespējams, tur var būt arī kāds sprādzienbīstams priekšmets, kas var eksplodēt. Taču darbs ir jāpaveic – jāiet un jādara!”
Jautāts, vai šo profesiju viņš ieteiktu izvēlēties jauniem puišiem, I.Mazūrs saka: “Ja cilvēks ir gatavs darīt šo darbu, ja viņš vēlas palīdzēt citiem – uz priekšu!”
Ugunsdzēsēju un glābēju svētki Muzeju naktī
Muzeju nakts pasākumu laikā rīt, 18.maijā, no pulksten 17.00 līdz 19.00 notiks Ugunsdzēsēju un glābēju svētki pie Sarkanās pils. Svētku laikā būs iespējams vērot parādi un paraugdemonstrējumus, senioru un jauniešu komandas improvizēs ugunsdzēsēju stafetes, notiks arī uzvarētāju sumināšana, kā arī kopīga zupas un tējas baudīšana. No pulksten 19.00 līdz 20.00 Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā notiks izstādes par ugunsdzēsības vēsturi Gulbenē “Visi par vienu, viens par visiem” atklāšana. Muzeja direktore Valda Vorza norāda, ka izstāde būs muzeja veltījums novada ugunsdzēsējiem. Tā ir tapusi sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona Gulbenes daļu un Latvijas Ugunsdzēsības muzeju. Muzeju nakts pasākumu tēma Latvijā šogad ir “Mežs”, un ugunsdzēsēji ir tie, kas nepieciešamības gadījumā dodas glābt arī mežu.
