Es redzu, ka mūsu valstī nav īsta saimnieka. Nesaprotu, kā cilvēks var tā runāt, ka, dzīvojot laukos, nav ar ko nodarboties. Laukos, gluži otrādi, darbi nav padarāmi, bet ir cilvēki, kuriem daudz vieglāk šķiet kaut ko nozagt vai sildīties saulītē, neko nedarot.
Savā saimniecībā paņēmu palīgā sievieti, kurai ir grūti dzīves apstākļi, lai ātrāk varētu pārlasīt kartupeļus, bet viņai pat nebija sajēgas, kā tas jādara. Ar visu zemi un akmeņiem kartupeļi bija sabērti kastēs. Mēslu kaudzē bija izbērts vairāk kartupeļu nekā pagrabā. Par darbu atlīdzināju ar maisu kartupeļu, kas maksā deviņus latus, bet pat tad nespēj kvalitatīvi strādāt. Pasakiet, kādu darbu tad varu šādam cilvēkam iedot?
Atteikties no pabalstiem
Es uzskatu, ka visus pabalstus, ko šodien maksā cilvēkiem spēka gados, vispār vajadzētu likvidēt. Lai iet un strādā! Pabalsti ir jāmaksā invalīdiem, mātēm. Viņas es aizstāvu, bet tiem, kas dzīvē tikai plenderē, nekādus pabalstus! Man ir septiņdesmit gadu. Strādāju no rīta līdz vakaram, bet jauni cilvēki strādāt nevar. Vai tad tas ir pieņemami?
Šodien laukos ir daudz dīkdieņu. Ja gribi, lai viņi pastrādā, tad labākajā gadījumā vispirms ir jāielej glāzītē. Viens otrs jau no paša rīta vairs kājās nestāv. Uzskatu, ka arī Gulbenes novadā ir jābūt vislielākajai stingrībai pret dīkdieņiem un rūpīgi jāizvērtē, kam piešķirt pabalstus. Agrāk vismaz vēl kāds izaudzēja kartupeļus, bet tagad pat tos vairs laukos nevīžo izaudzēt.
Šodien domā, kā tos cilvēkus, kuri aizbraukuši darbā uz ārzemēm, dabūt atpakaļ. Vai tad jūs domājat, ka viņi gribēs atgriezties, ja tur var normāli dzīvot, ja ir iegādāta māja un ir darbs? Ko tad šie cilvēki, atbraukuši atpakaļ uz Latviju, te darīs? No pabalstiem dzīvos? Cilvēki, kuri labi strādāja Latvijā, labi strādā arī ārzemēs. Tie, kas nekad nav gribējuši strādāt, nestrādās ne te, ne tur.
Kāpēc bija jālikvidē?
Vēlreiz saku, ka mums valstī nav saimnieka. Tepat mans kaimiņš Juris Paulovičs viens pats var apstrādāt simtiem hektāru zemes un pusi Latvijas paēdināt ar garšīgu maizi. Viņam laukos ir tik daudz darāmā, ka pat pie manis nav laika ienākt, lai parunātos, bet atrodas tādi, kas šķendējas, ka laukos darba nav.
Agrāk katrā lauku mājā bija govis. Šodien labi, ja pa kādai gotiņai. Visapkārt tik daudz tukšu lauku māju.
Savulaik zemkopības ministri Aigars Kalvītis ar nelaiķi Mārtiņu Rozi Latvijā likvidēja cukurfabrikas. Tagad nu domājam, ka tās jāceļ no jauna. Es gribētu skatīt tieši vaigā to cilvēku, kurš deva pavēli visu likvidēt. Paši tik daudz Latvijā varētu izaudzēt.
Man ir divi dēli, bet arī viņus zeme neinteresē. Viņu bērniem zeme interesēs vēl mazāk. Viņi tādi nav vienīgie. Par kādu lauku nākotni runāt? Tie jaunieši, kas šodien sāk saimniekot laukos, ir zelta vērtē.
Es arī pagastā neredzu, ka būtu īsts saimnieks. Uzskatu, ja esi pagasta pārvaldes vadītājs, tad tev ir jāzina, kas notiek katrā mājā, kā cilvēki dzīvo, kāds ir viņu noskaņojums. Šobrīd pagasta vadītāja nostājai pret pagastā notiekošo ir nulles vērtība.
