Stokholma, 22.maijs, LETA–THE LOCAL. Turpinoties nekārtībām Stokholmas dienvidos un rietumos, policija naktī uz trešdienu arestējusi deviņus cilvēkus.
Vandaļi aizdedzinājuši 30 automašīnas un apmētājuši ar akmeņiem policistus un ugunsdzēsējus.
Aizvadītajā naktī nekārtības notikušas arī rajonos, kur iepriekšējās divas naktis vēl bija mierīgi.
Nekārtības sākās naktī uz pirmdienu Husbijā Stokholmas ziemeļos un “izskatās, ka cilvēki izmanto iespēju citos rajonos”, jo galvenā uzmanība tiek pievērsta Husbijai, intervijā laikrakstam “Aftonbladet” norādīja kāds Stokholmas policists.
Protestus izraisīja pagājušajā nedēļā noticis incidents, kad policisti nošāva kādu ar mačeti bruņotu 69 gadus vecu vīrieti.
“Notikušais jāskata no plašākas perspektīvas. Šī nav pirmā reize, kad kaut kas tāds ir noticis, un nav arī pēdējā. Tāda ir reakcija, kad starp cilvēkiem nav vienlīdzības, kā tas ir Zviedrijā,” skaidroja jurisprudences students un jauniešu organizācijas “Megafonen” dibinātājs Rāmi al Hamisi.
Tikmēr vairākas vietējās organizācijas kritizējušas policijas reakciju uz svētdien pieredzētajiem nemieriem, kuru laikā tika ievainoti trīs likumsargi un tika aizdedzināti simt spēkrati. Policisti saņēmuši pārmetumus par rasistiskiem izteikumiem un pārlieku lielu vardarbību, reaģējot uz nemieriem.
“Husbijā valda neapmierinātība, un tā riskē iziet ārpus kontroles. Cilvēki vēlas ilgtermiņa risinājumus sociālajām problēmām,” atzīmēja vietējā laikraksta “Rouzbeh Djalaie” redaktors.
“Mums ir jaunu cilvēku grupas, kas domā, ka viņi var un viņiem vajag mainīt sabiedrību ar vardarbību. Izteiksimies skaidri: Tas nav labi. Mūs nevar pārvaldīt ar vardarbību,” uzsvēra redaktors.
Arī Upsalas Universitātes politikas zinātņu eksperts Pērs Admans norādīja, ka nemieri Husbijā liecina par plašāku problēmu sabiedrībā.
“Parasti šādas lietas tiek norakstītas uz noziedzniekiem, kuri “izmantojuši brīdi”. Taču tad, kad tas notiek, parasti priekšējās līnijās ir jaunieši. Tā ir nozīmīga sociālā problēma, tādas lietas nenotiek pārtikušajās pilsētas daļās,” skaidroja eksperts. “Ja notiek segregācija, ir lielāka iespējamība, ka tādas lietas notiks biežāk.”
