Labā griba nav peļama, un nenoliedzami, ka politikā jāienāk arī jauniem politiskajiem spēkiem un jauniem cilvēkiem, ko varam vērot nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” sarakstā. Tikai apsveicami, ka arī skolotāji vairāk iesaistās politikā, pirmskrīzes laikā bieži bija dzirdami teksti no pedagogu mutēm, ka politika jau viņus neinteresējot. Pedagogi ir kļuvuši pilsoniski aktīvāki, jo Kristīgi demokrātiskās savienības sarakstā puse no kandidātiem ir skolotāji. Tomēr, ja esi gatavs startēt vēlēšanas, tad tam ir attiecīgi jāsagatavojas. Šeit mājasdarbs nav izpildīts. Abu partiju programmas, maigi sakot, var nosaukt par pasakām un teiksmām, kur galvenais – daiļrunīgi izteikties! Nedomāju, ka vēlētājs ir uzskatāms par tādu muļķi, kas ticētu paradīzei Gulbenes novadā pēc šo sarakstu iebalsošanas! Domāju, ka solīt milzīgi jauku dzīvi politiķiem arī vairs nav aktuāli, laiks “kā var nesolīt” ir pagājis. Patiesībā ir sajūta, ka abu partiju programmas veidotas, tālu stāvot no saprašanas, kas vispār notiek pašvaldībā, kā tā darbojas un kas ir deputātu spēkos, ko mainīt. Par vāju izpratni liecina arī abu sarakstu līderu Jāņa Krieviņa un Donāta Veikšāna atbildes uz “Dzirksteles” jautājumiem. Abiem sarakstiem izredzes vērtēju kā zemas. Kāds gan noteikti nobalsos par mīļākajiem skolotājiem vai ģimenes locekļiem!
