Vienas kājas īkšķis spītīgi liecas virzienā uz otru pirkstu. Ne kurpes vairs lāgā uzvilkt, ne sāpes paciest. Deformācijas iespaidā īkšķa locītava ir pietūkusi un sāpīga. Ko darīt? Paša spēkiem iespējams tikt galā ar greizo īkšķi vai tomēr bez ārsta palīdzības neiztikt?
Mēdz iedzimt
Rehabilitācijas centra «Tērvete» fizioterapeite Aiga Empele stāsta – lai izvairītos no tādiem sarežģījumiem kā greizais īkšķis, plakanā pēda un āmurveida pirksti, ir būtiski uzklausīt podiatra padomu, turklāt nereti pēdu problēmas, tajā skaitā greizais īkšķis, mēdz iedzimt. Ja vecākiem bijušas pēdu kaulu problēmas, podometriskā izmeklēšana būtu vēlama jau 13 gadu vecumā, kad kauli aug un veidojas pēda. Izmeklēšanā ar datorprogrammas palīdzību ārsts nosaka pēdu noslogojumu un ķermeņa smaguma sadalījumu uz tām. Šādi iespējams identificēt punktus, kas ir pārslogoti un var radīt nopietnas pēdas veselības problēmas, tajā skaitā arī greizā īkšķa veidošanos.
«Problēmu iespējams atrisināt ar dažādu zolīšu un silikonveida ieliktnīšu izmantošanu apavos, tā pēdu noslogojumu izlīdzinot. Amortizējošās zolītes (supinatori) palīdz samazināt slodzi uz locītavām un mugurkaulu, tieši tādēļ tās ieteicamas pacientiem, kuri slimo ar osteohondrozi, skoliozi, deformējošo artrozi, hroniskām sāpēm mugurā un locītavās. Pēdu nepieciešams vingrināt, piemēram, ar pirkstiem cenšoties satvert dažādus priekšmetus (auduma gabalus utt.),» skaidro A.Empele.
Sākumā var paša spēkiem
Greizais īkšķis biežāk veidojas sievietēm pēc 30 gadu vecuma. Problēmas risku palielina augstpapēžu un šauru apavu nēsāšana, kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Kāju pēdas regulāri jāvingrina, arī sēžot pie datora, pēdas palaikam nepieciešams izgrozīt, pirkstus izkustināt. «Greizais īkšķis īpaši sāp staigāšanas laikā, un deformācija ar laiku kļūst izteiktāka. Ortopēda konsultāciju ieteicams saņemt, tikko īkšķis sācis liekties. Parasti ārstēšanu sāk ar ieteikumu nēsāt ērtus ortopēdiskos apavus. Mūsdienās medicīna ir ļoti attīstīta. Bieži vien, laikus un pareizi rīkojoties, greizo pirkstu ar dažādiem paņēmieniem iespējams «iebīdīt» atpakaļ vietā. «Ja deformācija nav liela, īkšķi var ievilkt atpakaļ ar teipa palīdzību, ortopēdiskām un koriģējošām pēdu šinām, starppirkstu ieliktnīšiem. Dažkārt palīdz arī masāžas, kaut vai regulāra staigāšana pa čiekuriem, tādējādi stiprinot arī pēdu muskuļus,» skaidro fizioterapeite.
Parasti pirkstu deformācijas pavada stipras sāpes. Tās A.Empele iesaka remdēt pašu pagatavotā ūdens peldē. «Ņem trīs litrus silta ūdens, pievieno ēdamkaroti etiķa, tikpat sāls un sodas, visu izmaisa un izmērcē tajā kāju. Procedūru atkārto divas reizes nedēļā. Citiem labi palīdz parafīna (ozokerīta) aplikācija, ko veic ārstniecības iestādē fizikālās procedūras kabinetā. Tā silda, uzlabo vielmaiņu un noņem sāpes,» stāsta fizioterapeite.
Otrajā un trešajā stadijā – operācija
Deformācijas smaguma pakāpi iespējams noteikt izmeklēšanā, veicot kājas rentgenogrammu, tā ļauj izvēlēties arī turpmākās ārstēšanas metodi, skaidro A.Empele. Deformācijai progresējot, tiek rekomendēta ķirurģiskā ārstēšana.
Lemjot par ķirurģisko ārstēšanu, tiek izvērtēta deformācijas pakāpe. Kopumā to ir trīs. Pirmā – ja deformācija ir neliela, un šādos gadījumos īkšķi iespējams iztaisnot neoperējot. Otrajā un trešajā stadijā, kas ir smagākas, tiek rekomendēta operācija.
Prognozes atkarīgas no pacienta vecuma, fiziskajām aktivitātēm un deformācijas smaguma. Jāatceras – ķirurģiskā ārstēšana ne vienmēr sāpes noņem pilnībā, un nepareizi ir iedomāties, ka pēc operācijas kāju pirksti būs taisni kā bērnībā.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Sānu kauliņa izvirzījuma pie kājas īkšķa pamatnes aprūpe nesniedz vēlamo rezultātu
Simptomi ilgstoši saglabājas un traucē ikdienas aktivitātēm
Parādījušās infekcijas pazīmes (iekaisums vai apsārtusi āda), tas īpaši svarīgi cukura diabēta pacientiem
Parādījušās slikti dzīstošas čūlas
Iespējamās pēcoperācijas komplikācijas
Hroniskas sāpes kājās
Pēdas deformācija
Stīva, mazkustīga pēda
Kājas īkšķa deformācija uz āru
Varu atkal dancot!
Regīna, medicīnas darbiniece
Greizā īkšķa operāciju kājai man veica pirms diviem gadiem. Kauliņi sāka deformēties jau krietni agrāk, bet ļoti strauji izmainījās gada laikā. Staigājot vai dārzā darot fiziski smagākus darbus, tie ļoti sāpēja. Izstumtais īkšķis, meklējot savu vietu, uz sānu virzīja arī pārējos pirkstus. Bija problēmas uzvilkt apavus, tāpēc ārsti rekomendēja operāciju. Pirksti deformējās arī otrai kājai, bet pirmo operēju to, kura visvairāk sāpēja, šoruden operēšu arī otras kājas pirkstus.
Divus gadu pēc operācijas pēda vairs nesāp, pirksti, nevar teikt, ka ir pavisam atliekti, bet salīdzinoši taisnāki ir. Operācijas laikā kauli tiek zāģēti, taisnoti un stiprināti ar stieņiem, tāpēc, lai tie labi sadzīst, trīs mēnešus kājai bija jābūt pilnīgā mierā. Zinu, ka citi ārsti operēto pēdu ieģipsē un ar kruķiem jālec mēnesis, bet man kāja nebija ieģipsēta. Kāja pēc operācijas bija sapampusi un tūska turējās trīs mēnešus, bet pirksti vairs nesāpēja un jau mēnesi pēc operācijas jutos labi.
Lai pirksti atkal nedeformētos, to starpās lieku silikona ieliktnīšus, valkāju ērtus apavus, jo darbā daudz iznāk stāvēt kājās, līdz ar to ir liela slodze. Zābakos un slēgtos apavos valkāju ortopēdiskās zolītes.
Man šī problēma varētu būt iedzimta, jo arī vecmāmiņai kādreiz bija tāda pati problēma, tikai ne tik ļoti ielaista, jo viņa uz nakti pirkstu starpās turēja diegu spolītes, kas neļāva pirkstiem liekties.
Operācija nav valsts apmaksāta un vienai kājai izmaksā ap 200 latiem. Uzskatu, ka tas ir jādara, lai nemocītos sāpēs, jo man bija sajūta, ka kauli plēš pušu visu pēdu. Sievietei jābūt skaistai līdz pirkstu galiņiem, un no operācijas nevajag bīties.
