Eduards Tjarve pašreizējās Gulbenes novada domes aktivitātes uzskata par kārtējo pirmsvēlēšanu formālo pasākumu, kas pēc vēlēšanām tiks aizmirsts.
„Par to liecina kaut vai fakts, ka no Gulbenes novada domes saņemtajā man adresētajā vēstulē par latvāņu apkarošanu kāds ir saskaitījis, ka 0,1553 hektāru platībā (četri cipari aiz komata!) „Kalvju” teritorijā aug latvāņi. Pēdējos gados neviens pie manis nav bijis, lai saskaitītu latvāņus. Kur ņemti šādi dati?” izbrīnīts E.Tjarve.
Cīnās jau 17 gadus
Saimnieks, cīnoties ar latvāņu audzēm, kas sākotnēji īpašumā bijušas vairāk nekā 5 hektāru platībā, izmantojis un izmēģinājis dažādas šī auga apkarošanas metodes.
„Piecu gadu laikā līdz 2001.gadam izmēģināju un ieviesu vairākas praktiskas metodes latvāņu apkarošanā krūmājos, mežā, grāvjos un citās ar tehniku grūti pieejamās vietās, kā arī laukos un pļavās. 2001.gadā piedalījos konkursā „Sējējs 2001” un ieguvu galveno balvu. Arī 2006.gadā piedalījos Eiropas Savienības struktūrfondu atklātajā konkursā un saņēmu finansiālu atbalstu par invazīvo augu apkarošanu. Kopš pagājušā gada mūsu īpašumā latvāņu tikpat kā nav,” stāsta E.Tjarve. Viņš norāda, ka tikai ar pļaušanu vien latvāņus nevar apkarot. Apliecinājums tam ir gūts 15 gadu laikā. „Visefektīvāk ir latvāņus nosmidzināt ar raundapu. Ja ir tikai daži latvāņi, tad tos var nosegt ar mulču un melno plēvi, tie iznīks, bet, ja blakus augsnē būs palikušas sēklas, viss sāksies no jauna. Dažus latvāņus var izrakt arī ar sakni. Mēģināju apkarot latvāņus lielākā laukā, lauku vispirms uzaru, vairākas reizes kultivēju, bet, saknēm paliekot zemē, augs dzen jaunus dzinumus. Otrajā gadā pēc lauka apstrādes platību nosmidzināju ar raundapu un glikosulfātu,” iesaka E.Tjarve.
Vienam – cīņa ar
vējdzirnavām
Par lielāko problēmu viņš uzskata to, ka blakus saimniecībās tikai daži kaimiņi cīnās ar latvāņiem, bet citos īpašumos latvāņi aug un plešas plašumā.
„Tiem piegulošajās teritorijās man jācīnās katru gadu, lai attīrītās teritorijas neaizaugtu no jauna. Faktiski tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” uzskata „Kalvju” saimnieks. Viņš saskata neizdarību arī no pašvaldības puses, uzskatot, ka ir dažādi paņēmieni, kā brīdināt. „Būs cilvēki, kam pietiks tikai ar brīdinājumu. Tos, kas neko neņem galvā, vajag sodīt ar naudas sodu. Neesmu dzirdējis, ka kāds būtu sodīts. Jau 2004.gadā kopā ar saimniecības „Kraujas” īpašnieku vērsāmies pie Tirzas pagasta pašvaldības ar lūgumu veikt pārrunas vai sodīt. Pirms diviem gadiem par to runāju ar pašreizējiem Gulbenes novada domes vadītājiem Sandru Daudziņu un Daini Šviku, bet konkrētu atbildi nesaņēmu. Līdz šim nekas neliecina, ka kaut kas tiktu darīts šajā jautājumā, lai gan pašvaldībai jau agrāk bija tiesības sodīt īpašniekus saskaņā ar Administratīvā likuma 103.pantu,” uzskata E.Tjarve.
Iesaka iznomāt invadētās platības
Gulbenes novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne, kura vada latvāņu izplatības ierobežošanas darba grupu, apliecina, ka ir izsūtītas vēstules īpašniekiem, kuru teritorijās aug latvāņi. Uz daļu vēstuļu jau ir saņemtas zemes īpašnieku atbildes. „Ir cilvēki, kuri sūta atbildi, ir arī tādi, kas nereaģē. Kad saņemsim atbildes informāciju, tad brauksim apsekot visas uzrādītās platības, kur aug latvāņi, kā arī meklēsim pagastos tās teritorijas, kas netiks uzrādītas. Tur, kur nekas nebūs darīts, rakstīsim brīdinājuma vēstules. Ja tas nelīdzēs, tad normatīvo aktu noteiktajā likumīgajā kārtībā cilvēki tiks sodīti. Ja zemes īpašnieki paši nespēs veikt latvāņu apkarošanas pasākumus, tad tas tiks izdarīts par samaksu. Zemes īpašniekiem būs jāatmaksā pašvaldībai visi izdevumi, kas būs radušies, veicot darbus viņu privātajās zemēs,” skaidro S.Krišāne. Arī darba grupas locekle augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga atzīst, ka, saņemot vēstuli, zvanījuši daudzi pensionāri, kuri uztraukušies, ka paši saviem spēkiem ar indīgo augu galā netiks. „Būtu labi, ja cilvēki paši arī varētu līdzdarboties, bet ne visiem tas ir pa spēkam, tāpēc ar laiku ir domāts veidot tehnisku vienību, kas cīnītos ar latvāņiem. Ja netiek izmantotas lauksaimniecības zemes platības, kur aug latvāņi, tās ieteicams iznomāt gaļas lopu un aitu audzētājiem, jo šie dzīvnieki ātri vien tiek galā ar augu,” iesaka I.Šteinberga.
