Nav viegli turēt kādam cilvēkam doto solījumu, tomēr tas ir jādara, lai cik ļoti kādreiz gribētos solījumu aizmirst. Īpaši tad, ja solījums dots gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem nepiemīt īpašība uz visu raudzīties ar aizdomīgu neuzticību.
Viņi apbruņojas ar pacietību un gaida solījumu piepildījumu. To var teikt arī par O.Kalpaka ielas 88.nama vecajiem cilvēkiem, kuri pēc palīdzības pie varasvīriem vērsās pirms gada, bet palīdzību piedzīvoja dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām. Tika sakārtots izdangātais mājas pagalms, kam cauri brauca visi, kam vien nebija slinkums. Nav būtiski, kad un kādu mērķu vadīts pagalms tika salabots. Saistībā ar vēlēšanām vai ne? Galvenais, ka tika piepildīta cilvēku vēlme, kas nebūt nav pielīdzināma globālai problēmai. Diemžēl dzirdīgas ausis joprojām nav sasniegusi šī paša nama veco ļaužu vēlme, lai nama apsaimniekotāji pagalmā rastu iespēju novietot vismaz vienu soliņu, kur vecīšiem apsēsties. Lūgums vairāku gadu garumā pausts gan mutiski, gan rakstot iesniegumus. Tā vietā, lai ierīkotu soliņu, augstmanīgi norādīts, ka iesniegums nav uzrakstīts pareizi, ka paraksti nesalasāmi, ka, visbeidzot, svaigu gaisu vecie cilvēki var elpot arī pa atvērtajiem logiem, starp kuriem gan dažus pat nav iespējams atvērt – izkritīs, ka logus vajag nomainīt. Tikai diemžēl apsaimniekotājs neaizdomājas, ka cilvēks ar 130 latu pensiju jaunus logus pat sapņos nevar atļauties. Uzklausīt lūgumu – tas neprasa daudz. Tikai vēlēšanos sadzirdēt un palīdzēt.
