Litenes muižas parkā iepretim Litenes pamatskolas ēkai šinīs dienās vējš nolauzis dižu ozolu. Tā apkārtmērs ir vairāk par pieciem metriem, tāpēc tas ir reģistrēts arī kā dižkoks.
„Ozols būtībā savu laiku bija nokalpojis. Arī tā vidus savulaik bija dedzis, bet dedzināšana nebija veikta apzināti. Tā bija nejaušība. Dedzinot savāktās koku lapas, uguns ozola tukšajā dobumā ar vēju tika ierauts gluži kā skurstenī. Mums pat nācās saukt palīgā ugunsdzēsējus, kuri uguni dzēsa, paceļoties gandrīz līdz pašai ozola galotnei,” stāsta Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš. Dižkokam nogāžoties, atklājies, ka ozols tāpat ilgi nebūtu spējis rotāt parku, jo iekšpusē viss bija satrupējis. „Vējš šo procesu tikai paātrināja,” piebilst pārvaldes vadītājs.
V.Lapiņš par dižkoku informējis arī Dabas aizsardzības biedrību, kuri solījuši atbraukt uz Liteni, lai visu novērtētu, jo visi dižkoki ir reģistrēti. „Tiklīdz biedrības speciālisti visu būs redzējuši un dos atļauju nogāzto ozolu novākt, mēs to arī darīsim un visu sakopsim,” saka vadītājs.
Litenē šis nav vienīgais dižkoks. Par tādiem atzīti vairāki ozoli, kas aug Litenes palienes pļavās. „Varbūt pagasta iedzīvotāji to nezina, bet visi dižkoki Litenes pagastā ir uzskaitīti, uzmērīti un reģistrēti,” piebilst V.Lapiņš.
Kā liecina Litenes pagasta teritorijas plānojuma vides pārskats 2008.-2020.gadam, Litenē ir trīs valsts nozīmes dižkoki. Starp tiem lielākais aug Pededzes upes krastā pie „Dzelmju” mājām. Tā apkārtmērs ir 6,03 metri. Valsts nozīmes dižkoks – varens ozols, kura apkārtmērs ir 4,95 metri, aug Litenes parkā pie brīvdabas estrādes. Tikai par 50 centimetriem mazāks apkārtmērs ir trešajam valsts nozīmes dižozolam pie „Fabrikas 3”. Pagasta teritorijā reģistrēti arī 15 vietējas nozīmes dižkoki, 13 no tiem ir ozoli, kā arī viena goba un lapegle. Ozolu vidējais stumbra apkārtmērs ir aptuveni četri metri. Litenes parkā augošā goba sasniegusi 4, 45 metru apkārtmēru, bet lapegle Pededzes upes krastā – 2,9 metrus.
