Arī Gulbenes novadā, tāpat kā citviet Latvijā, cilvēki slimo ar plaušu karsoni, kuru izraisa mikoplazmas baktērija.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka plaušu karsonis, ko izraisa šī baktērija, nav nekas jauns.
“Ar to ir slimojuši arī iepriekšējos gados. Šobrīd ir aktuāli runāt par to, jo tas ir vairāk nekā parasti, bet tas noteikti nav nekas jauns. Un arī pie mums cilvēki slimo. Inficējies cilvēks, klepojot, šķaudot “padalās” ar to ar apkārtējiem. Tagad cilvēki ir mazāk ārā, svaigā gaisā, salīdzinot ar vasaru, un vairāk ir telpās, kabinetos, arī nemēdz vēdināt telpas, līdz ar to visām baktērijām un vīrusiem šis laiks ir uz urrā,” stāsta S.Drubiņa.
Viņa skaidro, ja ir notikusi inficēšanās ar šo baktēriju, ne vienmēr būs plaušu karsonis. “Ar mikoplazmas baktēriju ir mazliet sarežģītāk, jo mikoplazmai darbojas tikai konkrētas grupas antibiotikas. Šī infekcija nenorit kā vīrusu infekcijas, kad ir temperatūra, klepus, iesnas. Šajā gadījumā var būt klepus, bet temperatūra var arī nebūt. Arī asins aina var būt pilnīgi normāla, neizmainīta. Šī baktērija ir īpaša, jo tai nav sava šūnas apvalka, tādēļ tā dzīvojas citās šūnās. Un, tiklīdz kaut kas ir mūsu šūnās, imūnā sistēma to atpazīst vēlāk, tai vajag ilgāku laiku, lai saprastu, līdz ar to var būt tā, ka sākumā ir tikai klepus un nav temperatūras. Cilvēks iet uz darbu, jo arī analīzes normālas, un tas ievelkas, bet pēc tam jau ir plaušu karsonis. Jā, šogad ir šādu saslimšanu vairāk, un atveseļošanās periods ir ilgs un lēns. Klepus pēc antibiotiku lietošanas var būt pat vēl trīs nedēļas un mēnesi. Ilgi var būt arī nogurums,” stāsta ārste.
Savukārt gripas mūsu pusē vēl nav, un ar kovidu šobrīd slimo mazāk. “Dabā līdzsvarā ir arī neredzamā mikrobu pasaule. Tagad vairāk ir mikoplazmas baktēriju un kovids ir atkāpies. Šobrīd aktuāli ir arī tā saucamie vēdera vīrusi,” saka S.Drubiņa.
Reklāma