Gulbenes novada lauksaimnieki, izmantojot labos laika apstākļus, aktīvi sākuši gatavot lopbarību, lai sarūpētu to jau līdz Jāņiem. Zāle tiek tīta gan ruļļos, gan pildītas skābbarības bedres.
Zāle augusi labi
Daukstu pagasta zemnieku saimniecības „Kalnalīves” saimnieks Ojārs Doņuks stāsta, ka lopbarību sācis gatavot jau pagājušās nedēļas sākumā, lai gan iepriekšējos gados pirmie zāles ruļļi tīti gandrīz nedēļu vēlāk. „Nav ko kavēties, jo šobrīd zāle ir bagāta ar vitamīniem. Arī tās zelmenis ir biezs Jo kvalitatīvāku lopbarību sagatavosim, jo arī piena govis dos vairāk. Līdz Jāņiem vajadzētu tikt ar visu galā, lai gan saimniecībā ir daudz arī dažādu citu darbu, jo gādājam ne tikai par lopiem, bet audzējam arī graudaugu kultūras,” stāsta zemnieks. Kopā ar dēlu Andri abi apsaimnieko 630 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tāpēc Ojārs laika trūkuma dēļ atteicies no ruļļu tīšanas pakalpojuma, ko savulaik citiem lauksaimniekiem sniedza pa visu novadu. Saimnieks stāsta, ka palīdzot tikai pašiem tuvākajiem kaimiņiem. „Lielākā daļa lielo zemnieku saimniecību īpašnieki rulonu presi ir iegādājušies paši, bet mazajiem sniegt šo pakalpojumu neatmaksājas, jo ruļļu skaits neliels, bet ceļa izdevumi, lai nokļūtu saimniecībā – lieli,” uzskata O.Doņuks.
Gandrīz 2 tūkstoši ruļļu
Arī Rankas pagasta zemnieku saimniecības „Kalnaviesītes” saimnieks Agris Šube stāsta, ka līdz trešdienai saimniecībā rindojās jau aptuveni 100 skābbarības ruļļu. „Būtībā tas nav daudz, jo kopumā ar sienu, lopu izbarošanai ziemas periodā vajadzētu aptuveni 1700 ruļļu. Šogad zāle ir ļoti laba, īpaši tajās platībās, kur ir sētie zālāji, jo regulāri šīs platības tiek mēslotas. Domāju, ka Jāņus varēšu līgot ar padarīta darba sajūtu, jo ceru tikt galā ar lielāko daļu darāmā, kas saistīts ar lopbarības gatavošanu,” saka A.Šube. Viņa 2001.gadā dibinātās zemnieku saimniecības pamatnozare ir gaļas šķirnes liellopu audzēšana. Tiek apsaimniekoti aptuveni 300 hektāri lauksaimniecībā izmantojamo platību.
Reizē ar ceriņu ziedēšanu
Novada augu aizsardzības speciāliste Ingrīda Šteinberga uzskata, ka nedrīkst kavēties ar skābsiena un skābbarības gatavošanu, jo stiebrzāles pļaujamas plaukšanas sākumā, tiklīdz parādījusies vārpa, bet tauriņzieži – jau pirms ziedēšanas. Lauksaimnieki ar lielu saimniekošanas stāžu uzskata, ka pirmās zāles lopbarības gatavošanas laiks sakrītot ar ceriņu ziedēšanu. „Mūsu zemnieki galvenokārt izvēlas gatavot skābsiena ruļļus, tāpēc vismaz dienu nopļauto zāli vītina. Ja plēvē tiek tīta zāle uzreiz pēc nopļaušanas, tad ūdens daļu dēļ top skābbarība. Tomēr zemnieki bilst, ka neesot ko ūdeni plēvē tīt,” bilst I.Šteinberga.
