Litenes pamatskolas direktore Sarmīte Locāne, mācoties 1.klasē, vienmēr bildusi, ka dienās būs skolotāja, lai gan viņas mamma, būdama latviešu valodas skolotāja, vienmēr centusies meitu no šīs izvēles atrunāt. „Kad mamma laboja burtnīcas, mums ar māsu vajadzēja uzvesties ļoti klusu.
Pēc vidusskolas beigšanas pagāja daži gadi un mamma rosināja mani iestāties neklātienē Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, jo skolā man ļoti patika vēsture,” atceras Sarmīte. Šogad apritēs 23 gadi kopš Sarmīte strādā Litenes pamatskolā, bet 1.jūlijā paliks 13 gadi, kopš viņa ir direktore. Ja vien ir iespējams, Sarmīte rod iespēju doties kādā ceļojumā. Ir būts Igaunijā, Čehijā, Ēģiptē, Amerikā, Horvātijā un citur, bet ir valstis, kuru kultūra viņu vilina, tieši tāpēc Sarmīte gribētu kādreiz aizbraukt uz Nepālu, Indiju vai Japānu. Lai gūtu enerģiju ikdienas darbam skolā, Sarmīte ir radusi tās āderi citviet. Tas 20 gadus ir Litenes amatierteātris. „Šajā dzīvē mēs izdzīvojam ārkārtīgi daudz lomu, bet teātris ir kaut kas pavisam cits. Tur ir mani domubiedri. Lai gan esmu režisore, tomēr lugas mēs veidojam visi kopā. Nedēļā četrus vakarus esmu saistīta ar teātri, jo divus vakarus braucu uz Jaunannas pagastu, kur piekto sezonu arī vadu amatierteātri. Divi vakari ir atvēlēti liteniešiem. Teātrī savu lomu tēlot ir daudz vieglāk, nekā dzīvē,” uzskata Sarmīte. Viņa vada arī ekskursijas pa Litenes muižu un virsnieku piemiņas vietām. Tā ir iespēja ne tikai saskarsmei ar vēl neiepazītiem cilvēkiem, bet arī iedvesmai. Par visu Sarmīte runā ar mīlestību. „Lielākajā daļā fotogrāfiju, esmu redzama ar ziediem dažādos svētkos, tāpēc var šķist, ka visa mana dzīve ir vieni vienīgi svētki, lai gan tā nemaz nav,” smejas Sarmīte.