Pagājušajās brīvdienās Gulbene dzīvoja teātra mākslas un pūtēju orķestru mūzikas noskaņās, jo pilsētā norisinājās tradicionālais starptautiskais amatierteātru un pūtēju orķestru festivāls „Hepenings 2013”. Šī tradīcija, aicināt uz Gulbeni citu novadu un valstu amatierteātrus, aizsākās pirms astoņiem gadiem.
„Man ir ļoti laba sajūta par to, ka pilsētā sabrauca dažādi teātri un skatītājiem bija iespēja redzēt kaut ko citādāku un salīdzināt. Pūtēju orķestri radīja svētku noskaņu. Šo festivālu nevarētu noorganizēt, ja nebūtu tik liels atbalsts no daudziem. Visi strādāja vienā lielā komandā. Ja ir komanda, uz ko var paļauties, tad viss arī notiek,” saka festivāla organizatore Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna.
Muzicē seši kolektīvi
Visu dienu Gulbenes centrālajā skvērā, cits citu nomainot, muzicēja seši pūtēju orķestri. Starp tiem bija arī Rapinas (Igaunija) mūzikas skolas pūtēju orķestris un Rietavas (Lietuva) mūzikas skolas pūtēju orķestris. Kā jau tas pieklājas, orķestru uzstāšanos atklāja Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris Jolanda Andževa vadībā. Klausītāji savstarpējās sarunās bilda, ka bijuši sajūsmināti par Jāņa Retenāja vadītā „Sunny Groove Dixie” uzstāšanos. Kolektīvs ir starp profesionālākajiem Latvijā muzicējošiem diksilendiem. Skaļus aplausus izpelnījās arī 1959.gadā dibinātā Madonas pūtēju orķestra (diriģents Andrejs Cepītis) 36 dalībnieku priekšnesums. Savs stāsts par kolektīva izveidi ir arī Rietavas mūzikas skolas pūtēju orķestrim. Lai atdzīvinātu orķestra mūzikas tradīcijas Rietavas pilī, kur 19.gadsimtā dzimusi princese B.Oginskogosa, 1996.gadā nodibināts mākslas skolas Rietavas pūšamo instrumentu orķestris. Ilgus gadus Gulbenes novada sadraudzības partneris ir Kenčina (Polija), tieši tāpēc jau otro reizi „Hepeningā” piedalās arī Kenčinas pūtēju orķestris. Savukārt Rapinas jauniešu pūtēju orķestris savu vēsturi sācis rakstīt jau 1868.gadā. Šodien kolektīvs pulcē arvien jaunus mūziķus.
Bija iespējams izvēlēties
Teātra mākslas cienītājiem divās festivāla dienās bija iespējams kopumā noskatīties deviņas izrādes. Savus iestudējumus rādīja Rokišku Tautas teātris no Lietuvas, Ogres Tautas teātris, Gulbenes Tautas teātris, Valkas pilsētas teātris, teātra studija „Haritas” no Rīgas, Lubānas amatierteātris „Priekšspēle”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centra „Ritums” studijteātris „Aka” no Rīgas, Ventspils teātris un Smiltenes Tautas teātris.
„Divās dienās bija ļoti jauka iespēja noskatīties daudzas interesantas teātra izrādes. Es personīgi uz visām nebiju. Pirmajā festivāla dienā Vecgulbenes muižā apzināti izvēlējos noskatīties Valkas pilsētas teātra izrādi „Edīte Piafa. Mans leģionārs”, kas bija veltīta Edītes Piafas piemiņai. Otrajā festivāla dienā ar lielu interesi vēroju Ventspils teātra izrādi „Kāds, kas slēpjas tumsā”/”Cenzūra”. Visas izrādes es neskatos, bet izvēlos,” saka gulbeniete Ināra Lesiņa. Arī man pašai bija iespējams noskatīties ventspilnieku izrādi, kas nespēja atstāt vienaldzīgu vēl ilgu laiku. Interesanti, ka arī skatītāji atradās uz skatuves, nevis zālē, tāpēc kontakts ar aktieriem bija ļoti tuvs. Ventspils teātra režisors Agris Krūmiņš vienmēr izceļas ar oriģinalitāti. Tās netrūka arī šoreiz. Festivālu noslēdza Smiltenes Tautas teātra izrāde „Leģenda par cīkstoni Mariju”, kas vēstīja par pensionāriem, par to, kā viņi cīnās ar dzīves likstām un bēdām, ar vientulību, tajā pašā laikā nezaudējot dzīves garšu. Smiltenieši ir pirmie, kas Latvijā iestudējuši jaunās latviešu dramaturģes Gunitas Grošas lugu. Dramaturģe ir dzimusi Alūksnes novada Jaunannā.
Sumina kolektīvu vadītājus
Kas gan būtu festivāls bez tencinājuma kolektīvu vadītājiem un kopīga atpūtas pasākuma Gulbenes kultūras centra pagalmā, kas sākās vēlu vakarā pēc muzikāli teatrāla brīvdabas nakts uzveduma „Es par tumsu nebēdāju, es gaismai gavilēju!” un „Animācijas nakts” Vecgulbenes muižas parkā. Par šo uzvedumu, kurā piedalījās aktieri no festivāla kolektīviem un jauniešu teātriem spāņu režisora Viktora Gomesa vadībā, pūtēju orķestri un radošā apvienība „Piektā māja”, skatītāju vērtējums bija dažāds: patika, nepatika, nesapratu. Visi kolektīvi dāvanā saņēma mākslinieka Ģirta Jogura gleznas, ziedus un Gulbenes novada domes sarūpētās veltes.
