Lai godinātu to Latvijas cilvēku un karavīru piemiņu, kas pirms daudziem gadiem piedzīvoja izsūtīšanu un represijas, 14.jūnijā ik gadu notiek piemiņas pasākumi. Šogad aprit 72 gadi kopš šiem traģiskajiem notikumiem, un arī Gulbenē un Litenē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo Bruņoto Spēku vadība un pārstāvji, karavīri, represētie, vietējie iedzīvotāji un viesi no kaimiņnovadiem šajā dienā atcerējās tālaika notikumus.
Pulcējoties pie pieminekļa dzelzceļa stacijā Gulbenē, klātesošie tika aicināti pieminēt visus tos cilvēkus, kas no šejienes sāka savu sāpju ceļu izsūtījumā.
Piemiņas pasākumi kļuvuši par tradīciju
Aizsardzības ministrs A.Pabriks, uzrunājot klātesošos, teica: “14.jūnijs Latvijas vēsturē, sabiedrībā un politikā ir datums, kad laiks uz mirkli apstājas. Ne tikai tāpēc, lai pieminētu tos, kurus okupācijas vara izveda no dzimtenes un nomocīja, bet arī lai padomātu, kāpēc tas notika un ko mēs varam darīt, lai nekas tamlīdzīgs nekad nākotnē vairs neatkārtotos.” Ministrs uzsvēra, ka neviena politiskā vara nevar pastāvēt, ja tā izturas ļauni pret saviem pilsoņiem, savukārt pilsoņiem ir jāsaprot, ka tā brīvība un tiesības, ko dod demokrātiska valsts, ir jāspēj nosargāt. Mums ir jāmācās no pagātnes kļūdām un jāspēj redzēt mazās lietas lielākā kontekstā.” Ministrs pauda gandarījumu, ka pasākumi Gulbenē un Litenē ir kļuvuši par tradīciju, kurā iesaistās gan bruņoto spēku kadeti, gan jaunsargi. Ministrs arī izteica cieņu un pateicību represētajiem, kas ir atgriezušies no Sibīrijas dzimtenē un izaudzinājuši pilsoniskus bērnus un mazbērnus ar izpratni par šiem traģiskajiem vēsturiskajiem notikumiem. Saikne starp represētajiem un jauniešiem ir pati svarīgākā. “Kamēr esat dzīvi, stāstiet, māciet, izglītojiet, jo citu, kas to dara, nav. Lai ir veselība, lai ir izturība, lai nekad nepienāktu tāda situācija, kad mēs aiz nezināšanas vai nevēlēšanās atkal atdodam savas brīvības, savas ticības un savu valsti kādam citam!” teica A.Pabriks.
Mūsu novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs bilda, ka visas tās šausmas, ko piedzīvojuši izsūtītie cilvēki, negribētos novēlēt nevienam. “Es gribētu vēlēt, lai nekad un nekur līdzīgi notikumi mūsu zemē vairs nenotiku!”
Piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Politiski represēto apvienības Gulbenes nodaļas vadītāja Aira Anča, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, arī Gulbenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ilgvars Matīss.
Ar ticību un cerību gaisā palaiž balonus
Apliecinājumā, ka arī turpmāk godā turēsim mūsu valsts vēsturi, nekad to neaizmirsīsim un sargāsim savu tautu, pie pieminekļa tika nolikti ziedi.
Tālāk pasākuma dalībnieki devās uz stacijas otru pusi – pie sliedēm, kur visus gaidīja Raitis Apalups un Gulbenes novada jaunieši. Jaunieši lasīja mūsu novada cilvēku atmiņu stāstus, tika dziedātas dziesmas un, ticot un cerot, ka nekad neatkārtosies 1941.gada 14.jūnija notikumi, pret debesīm tika palaisti balti baloni, lai tie tiekas ar cietušo cilvēku dvēselēm gan savā tēvzemē, gan arī svešumā guldītajām.
Aicina stingri iestāties par savu valsti
Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz Litenes kapu Latvijas karavīru piemiņas vietu. Arī šeit visus uzrunāja aizsardzības ministrs, uzsverot, ka cilvēki, kurus svešā vara izsūtīja no Latvijas, bija mūsu nācijas zieds. “Svešā vara šādi gribēja iznīcināt Latvijas valsts un nācijas garu un pretošanās iespējas. Izsūtītie bija Latvijas patrioti, cilvēki, kas pārstāvēja Eiropas vērtības, kuras Padomju Savienībai nebija pieņemamas. Ja kādreiz mūsu ticība savai valstij un savām spējām tika iznīcināta ar tankiem, tagad tas tiek darīts ar tā sauktās „maigās varas” palīdzību. Tāpēc es aicinu jūs stingri iestāties par Latvijas valsti un nepadoties vēlmei nolaist rokas grūtību priekšā,” sacīja A.Pabriks.
Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube aicināja atcerēties, ka šajā dienā tiek pieminēti tie, kuri cīnījās. “Mēs zinām, ka tikai ar viltu ienaidniekiem izdevās iznīcināt mūsu armijas virsniecību. Tas ir apliecinājums viņu varonībai, ka pretinieks neuzdrošinājās stāties pretī latviešu karavīriem atklātā cīņā. Esmu pārliecināts, ka Litenē un Ostroviešu nometnē tika veikti daudzi varoņdarbi, par kuriem mēs vēl nezinām un, iespējams, nekad neuzzināsim.”
Gan A.Pabriks, gan R.Graube izteica gandarījumu par sabiedroto – ASV karavīru – dalību šajā nozīmīgajā brīdī. Kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem piemiņas pasākumā piedalījās arī 30 kadetu no vairākām ASV Mičiganas pavalsts augstskolām, kur viņi apgūst ASV armijas rezerves virsnieku kursu un, uzturoties Latvijā, piedalījās militārajās mācībās “Saber Strike 13”.
Pēc pasākuma Litenes kapos visi devās uz Latvijas armijas Litenes nometnes vietu, kur, degot atmiņu ugunskuram, visi varēja atcerēties senos notikumus un pieminēt savus tuviniekus un Latvijas karavīrus.
