Starptautiskā Veselības organizācija, kurā ietilpst apmēram 170 valstis, noteikusi, ka visas pārtikas piedevas jāapzīmē ar burtu E (“edible” – “ēdams”), katrai piešķirot attiecīgu ciparu kodu. E vielas kļuvušas mums par tādu kā bubuli,…
Tagad mūs aicina iesaistīties kustībā “Lasi, pirms ēd” un mudina iegādāties produktus bez garšas un krāsas pastiprinātājiem. Bet kā lai neapjūk visu šo E vielu jūklī? Vai iet uz veikalu ar palielināmo stiklu un grāmatiņu ar E vielu aprakstu? Cik ilgu laiku tad pavadīsim veikalā?
“Izvairieties lietot uzturā produktus ar E 620–640. Tie ir garšas pastiprinātāji, kas rūpējas par produkta garšas mākslīgu uzlabošanu. Pārtikas rūpniecībā to izmanto, lai produkta garša kļūtu izteiktāka un asāka, radot mūsu garšas kārpiņām atkarību,” rakstīts mājaslapā “lasipirmsed.lv”. Vai mums vajag atkarību? Turklāt sajukums rodas tāpēc, ka ar šo nelaimīgo E apzīmē arī pavisam nekaitīgas piedevas. Piemēram, bišu vasku (E 901), citronskābi (E 330), askorbīnskābi jeb C vitamīnu (E 300), pienskābi (E 270). Un rodas jautājums, kāpēc vispār cilvēki ražo pārtiku ar nevajadzīgām E vielām?
Vai šajā gadījumā nebūtu vienkāršāk aizliegt pievienot nevajadzīgās E vielas, ja jau viņas rada atkarību? Vismaz bērnu pārtikai, jo kas gan mēs par cilvēkiem, ja bojājam savu bērnu veselību! Mazam bērnam jau grūti iestāstīt, ka tā tur koši sarkanā konfekte pašā zemākajā plauktā ir slikta, bet šī te ne tik spilgtā no dabiskās sulas gatavotā ir daudz labāka. Bērns grib to skaisto, jo viņa izskatās pēc rotaļlietas.
