Mēs Eiropā: Eiropai jākļūst pašpietiekamai

Nav pieļaujama situācija, kurā Eiropas Savienību ietekmē ASV prezidenta vēlēšanas

Eiropas Parlamentā (EP) noritējusi parlamentārā diskusija par to, kā Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu ietekmēs Eiropu un vispārējo drošības situāciju. Daudzi politiķi atzīst, ka uztraukums par ASV vēlēšanu rezultātu norāda tikai to, ka Eiropas Savienībai (ES) pietrūkst pašpietiekamības un nākotnē šim faktam būtu jāmainās.

EP deputāts Mārtiņš Staķis informē, ka diskusijā tika skarti dažādi temati, arī aizsardzības politika. “Pašlaik vēl ir daudz nezināmo par to, kāda būs reālā ASV nākamās administrācijas politika, tāpēc galvenās sarunas par transatlantisko sadarbību notiek neformālā līmenī. ASV arvien stingrāk pieprasīs, lai Eiropa kļūtu pašpietiekamāka savas teritorijas aizsardzībā. Tas nozīmē, ka gan Latvijai, gan Eiropai kopumā ir jāpārskata sava atkarība no ASV un vairāk jāfokusējas uz saviem resursiem un iespējām,” uzsver M.Staķis.

Eiropa ir tālu no pašpietiekamības

Viņš skaidro, ka ES nepieciešama skaidra un vienota stratēģija, kas ietvertu militāro atbalstu Ukrainai, Krievijas ierobežošanas politiku, aizsardzības industrijas kapacitātes palielināšanu un savas drošības garantēšanu.

“Šobrīd Eiropa ir tālu no pašpietiekamības drošības jomā. Aizsardzībai ir jākļūst par vienu no ES galvenajām prioritātēm, un dalībvalstu aizsardzības budžetiem ir jāsasniedz vismaz 3 % no IKP,” teic M.Staķis, kā arī uzsver, ka tikko apstiprinātais jaunais Eiropas Komisijas (EK) sastāvs sniedz Baltijas valstīm nozīmīgu lomu – Igaunijas pārstāve Kaja Kallasa ir atbildīga par ārpolitiku, savukārt Lietuvas pārstāvis vada aizsardzības jomu. Tas dod Baltijas reģionam priekšrocības, taču EK kopā ar EP un nacionālajām valdībām būs jāveic milzīgs darbs.

Ja gribi mieru – gatavojies karam

“Latvijā šīs problēmas tiek uztvertas nopietni, un mēs jau pašlaik investējam ievērojami vairāk savā aizsardzībā. Tālāk uz rietumiem situācija ir sarežģītāka – lai gan valstu līderi apzinās aizsardzības nozīmīgumu, valstu iedzīvotājiem šis jautājums bieži nešķiet svarīgs. Tas kavē nepieciešamās reformas un investīcijas. Pašlaik nevienai NATO valstij nedraud konvenciāls krievijas uzbrukums, bet mums ir jāgatavojas visiem nākotnes scenārijiem. Ja gribi mieru – gatavojies karam. Pavisam noteikti krievija izmantos jaunas metodes, kā izdarīt spiedienu un pārbaudīt mūsu spējas. Ir jābūt gataviem uz to reaģēt, jo krievija saprot tikai spēka valodu,” uzsver M.Staķis.

Viņaprāt, dalība NATO un stratēģiskā partnerība ar ASV joprojām Latvijas drošības stūrakmens, un šo saikni augstu vērtē daudzi ASV politiķi. Līdz ar to nav nepieciešama pilnīga noslēgšanās no ārpasaules un internacionālo saišu saraušana. Sadarbība ir jāturpina, taču ir jāpārskata veids, kādā šī sadarbība notiek. “Eiropa “pa vecam” vairs nevarēs – mūsu drošība ir mūsu atbildība,” saka M.Staķis.

Nekrist panikā

Savukārt EP deputāts Reinis Pozņaks uzsver, ka ASV, neatkarīgi no prezidenta personības vai politiskā kursa, ir un būs Eiropas galvenais stratēģiskais partneris.

“Tomēr es nebeidzu uzsvērt, ka Eiropai ir jāstrādā, lai uzlabotu savas operacionālās spējas un mazinātu atkarību no ASV iekšpolitiskajiem notikumiem un lēmumiem. Trampa ievēlēšanu var uzskatīt par “spērienu pa pakaļu” Eiropai. Tas liek mums apzināties nepieciešamību kļūt pašiem stiprākiem – gan militārajā, gan ekonomiskajā ziņā. Eiropas galvenais uzdevums šobrīd ir nostiprināt savas spējas un vienotību, lai mēs nākotnē nebūtu tik ievainojami attiecībā uz to, ko ievēl vai neievēl ASV,” saka R.Pozņaks.

Viņaprāt, runājot par Latvijas kontekstu, īpaši pierobežas reģioniem, ir pamats būt piesardzīgiem, tomēr nekrist panikā.

“Baltijas reģions vienmēr ir bijis ģeopolitiski jutīgs, un tas nozīmē, ka mums jāinvestē savas valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Pierobežā tas nozīmē ne tikai militāro spēju pastiprināšanu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzticības palielināšanu valsts aizsardzības sistēmām. Latvijas armija ir spējīga, bet ir svarīgi turpināt attīstīt infrastruktūru, aprīkojumu un sadarbību ar NATO,” teic R.Pozņaks un uzver, ka viens no viņa stratēģiskajiem mērķiem EP ir strādāt pie tā, lai Eiropai nākotnē nebūtu jāuztraucas par to, kāds politiskais līderis nāks pie varas attiecīgajā valstī ārpus ES.

“Tas, ka Eiropa varētu zaudēt savu nozīmīgumu un kļūt atkarīga tikai no ASV, ir nepieņemami – mūsu uzdevums ir to nepieļaut,” pauž R.Pozņaks.

Nebūt atkarīgiem no ASV

Arī novembrī notikušajā Eiropas valstu līderu sanāksmē Budapeštā noritēja sarunas par Eiropas “atkarības” mazināšanu no ASV. Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda, ka ES dalībvalstīm nevajadzētu diskutēt par to, cik labi vai slikti ir tas, ka Tramps atkal ievēlēts ASV prezidenta amatā, jo tā bija amerikāņu tautas izvēle un tās intereses Tramps arī pārstāvēs. Tā vietā Eiropas valstīm ir jāuzdod sev jautājums, vai tās ir gatavas aizstāvēt eiropiešu intereses. E.Makrons norāda, ka Eiropa nedrīkst mūžīgi deleģēt ASV rūpes par savu drošību.

Līdzīgu viedokli publiskā vidē paudis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Daži saka, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no prezidenta vēlēšanām, taču tā, pirmkārt un galvenokārt, ir atkarīga no mums. Tā ir atkarīga no tā, vai Eiropa beidzot spēs pieaugt un noticēt saviem spēkiem. Lai kāds būtu iznākums – ģeopolitisko ārpakalpojumu ēra ir beigusies,” savos sociālajos tīklos paudis D.Tusks.

Savukārt decembra sākumā EP priekšsēdētāja Roberta Metsola diskusijā Polijā uzsvēra, ka ASV pilsoņi izvēlējušies D.Trampu par savu prezidentu un nevienam nebūtu jābūt pārsteigtam, ka, pirmkārt, viņš domās tieši par savas valsts un iedzīvotāju interesēm.

“Mums ir jāpierāda, ka Eiropa nav “letarģiskais kontinents, kurā vērojama lejupslīde”, un galu galā tas nozīmē atrast politisko gribu un drosmi pieņemt vajadzīgos lēmumus. Mēs zinām, ka mums ir instrumenti, mēs zinām, kas mums ir jādara, un mums ir bijusi ilggadēja pieredze. Mums vienkārši ir jābūt drosmei to darīt,” diskusijā uzsvēra R.Metsola.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju