Gatavojoties lielajam Dziesmu un Deju svētku gājienam, kas Rīgā notiks svētdien, ir noruna: amatierteātri ģērbjas latviešu tautas tērpos atbilstoši tēliem “Skroderdienās Silmačos”, taču lai starp gājiena dalībniekiem nebūtu Ābrama,…
Gandrīz vai kā padomju laikos šodien atkal jau kritiski ir jāpārskata Rūdolfa Blaumaņa atstātais literārais mantojums. Izrādās, nav pārliecinošs arguments, ka latvieši ciena un mīl ebrejus, ka ir kopš senseniem laikiem dzīvojuši plecu pie pleca ar šīs mazākumtautības pārstāvjiem.
Priecāsimies par to vien, ka amatierteātriem atļauts Vērmanes dārzā spēlēt šo izrādi un ka vismaz tur nav svītroti Latvijas skatītāju tik iemīļotie ebreju tautības pārstāvju tēli, kuri lugā, starp citu, tiek dēvēti sinonīmā vārda “ebreji”. Arī par to mēs vēl varētu parunāt. Cik ētiski ir lietot šo sinonīmu. Atceramies taču, ar ko tas reiz beidzās žurnālam “Kapitāls”. Par laimi, R.Blaumani tiesāt vairs nav iespējams. Un arī viņa lugu šodien neviens vairs cenzēt neatļaujas. Neies taču atkārtot padomju laiku pieredzi!
Gulbenes Tautas teātra repertuārā arī ir bijušas “Skroderdienas Silmačos”. 2008.gadā šo izrādi spēlējām lielo svētku laikā Vermandārzā. Un saņēma nopēlumu, turpinot būt ebreju pārstāvju tēlos Vērmanītī gan pēc izrādes, gan svētku gājienā. Tā arī nesapratām, kāpēc. To saku kā Zāra Goldbaum, jo pašai bija laime toreiz iejusties lomā. Spēlējām taču no sidrs un ar humoru. Tāpat kā latviešus – Bebeni, Pindacīšu, Pindaku, Tomuļmāti, Kārlēnu, Rūdi, Ieviņu.
