Izskanējuši XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā, kuros Gulbenes novadu pārstāvēja 735 dalībnieki, tostarp arī darba un organizatoru grupa un krievu tautas mūzikas instrumentu orķestris “Meteļica” no Sanktpēterburgas.
Kopumā pašvaldība novada dalībai svētkos bija ieplānojusi apmēram 30 000 latu, pagaidām no šīs summas izlietoti 20 000 latu, “Dzirksteli” informē novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne. Bija gādāts arī par vienotu noformējumu novada vadībai, pārvaldniekiem un organizatoriem. Vīriem visiem mugurā bija vienādi linu krekli, sievām pār pleciem – vienādas šalles, kas kopumā izmaksāja 379,98 latus.
“Svētkos viss bija kārtībā. Tie bija ļoti izdevušies. Arī gājiens, kurā visi gāja smuki sapucējušies. Dalībniekiem tas patika, pats galvenais ir turpināt dziedāt. Ir jāstrādā, jāmīl šis vaļasprieks!” “Dzirkstelei” saka novada koru virsdiriģents Uldis Kokars.
“Ļoti patika svētki. Mājās atgriezāmies pirmdien tikai pulksten 5.30, jo noslēguma koncertā Mežaparkā bijām līdz galam. Nepalikām tikai uz sadziedāšanos. Bija jārēķinās ar tālo mājupceļu. Taču noguruma – nekāda. Arī repertuārs nebija par grūtu. Mēs, seniori, dziedājām līdzi,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes senioru kora “Atbalss” dziedātāja Antonija Stūrīte. Viņa ir sajūsmā arī par svētdienas rītā Rīgā notikušo svētku gājienu. “Ar lidošanu varēja lidot līdzi. Tāds pacēlums bija! Kā pasakā!” stāsta A.Stūrīte.
“Šie svētki atšķīrās ne tikai ar augstu profesionālo līmeni, bet arī ar vienotību, kuru ilgi vēl gribēsies atcerēties un pēc kuras ilgosimies,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra vadītājs Donāts Veikšāns. Svētkos īpašus panākumus no visiem novada pašdarbniekiem guva tieši pūtēji. Gan mūzikas skolas, gan pilsētas kultūras centra orķestris katrs svētku finālskatē 3.grupā ieguvis 2.vietu. “Pats galvenais ir prieks, ka esam pietiekami daudz strādājuši, lai sasniegtu rezultātu,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra vadītājs Jolands Andževs. Sirdi līksmojis tas, ka noslēguma koncertā Mežaparka estrādē kopā muzicēja visi, tostarp arī 3.grupas pūtēju orķestri, nevis tikai dalībnieku izlase.
Tie paši un reizē citādi svētki. Tā ar “Dzirksteli” sajūtās dalās Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa. Viņa pagājušajā nedēļā Rīgā burtiski fiziski esot sajutusi, ka “laiks ir dzīvs”, ka tas “maina, attīsta visu, pat šos svētkus, vienlaikus saglabājot senās tradīcijas” un ka “cilvēki šajos svētkos ir atvērti kā uzplaukusi puķe”. B.Akmentiņa stāsta, ka “Sagšas” meistariem un karamiķei Laimdotai Kliesmetai pagājusī nedēļa bija sava darba novērtējuma laiks, gan piedaloties izstādē Rīgas mākslas telpā, gan demonstrējot un piedāvājot savus darinājumus amatniecības tirgū Vērmanes dārzā. Liela bijusi cilvēku interese par māla traukiem, piedāvātajiem tautisko brunču audumiem Gulbenes un Vidzemes krāsās, austajām jostām, vilnas lakatiem, linu priekšautiem un citu. Tas viss – roku darbs! Katrs – vienā eksemplārā.
“Daudzi interesenti stāstīja, ka komplektē savu individuālo latviešu tautas tērpu. Tā ir jauna tendence,” saka Biruta Akmentiņa. Gulbenietes arī darbojušās radošajās darbnīcās. Piemēram, 4.jūlijs Vērmanes dārzā pilnībā bija atvēlēts tieši “Sagšas” izpausmēm. Sievas demonstrēja aušanu, pīnīšu pīšanu un ierādīja prasmes interesentiem.
Izturības pārbaudījums
“Visi dzīvi, sveiki, veseli. Neviens no mūsējiem mēģinājumos neģība, kāju neizmežģīja. Visi redzēja, kā top kopdarbs, kādu skaistumu paši radām. Šie bija vieni no skaistākajiem svētkiem, kādi dejotājiem bijuši,” “Dzirkstelei” saka novada deju kolektīvu virsvadītāja Edīte Ķikuste. Viņa atzīst, ka svētki pierādīja – dejotāji ir stiprā kaluma cilvēki. Vissmagākā bijusi ceturtdiena – karsta un noslogota, kad “uz laukuma pēdas dega”. Ļoti noderējusi no Gulbenes līdzpaņemtā veļas mazgājamā mašīna. Arī tā pēc svētkiem ir palikusi dzīva! E.Ķikuste stāsta, ka svētkos satikusi bijušos gulbeniešus, kuri tagad dejo beļģu deju kolektīvā un šajos svētkos piedalījās, par visu maksājot paši no sava maka. Beļģi sākumā šaubījušies, vai lielo slodzi izturēs līdz galam, bet beigās bija gandarīti par paveikto. Savukārt novada kolektīvos daudzi strādājošie svētkos piedalījās, ņemot bezalgas atvaļinājumu. “Neviens par to nežēlojās, visi bija laimīgi,” saka E.Ķikuste. Viņa piebilst, ka stingri noteikusi – svētdien svētku gājienā visiem dejotājiem ir jābūt skaidrā! Un patiešām tā tas arī bijis, lai gan iepriekšējā dienā dejotājiem bija noslēguma koncerts un balle.
“Patika viss, ieskaitot sadzīves un laika apstākļus! Visapkārt latvieši – kas var būt vēl skaistāks!” – tā svētku organizatorisko pusi “Dzirkstelei” raksturo Gulbenes deju kopas “Ratiņš” dalībnieks Jānis Matisons. Kolektīvs piedalījās piecos koncertos un katrreiz citā tērpā. Un “Ratiņš” šajā ziņā nebija vienīgais. Arī daudziem citiem kolektīviem bija štātes, ko nomainīt. Tāpēc blakus dejojošos nācies atcerēties, pazīt un uzmeklēt “pēc acīm, nevis pēc tērpa”. J.Matisons pozitīvo saskata pat svētku kriminālinformācijā, kurā tiek ziņots: Rīgā pagājušajā nedēļā dalībniekiem nozagti divi tautas tērpi (gan ne Gulbenes novada kolektīviem)! “Varat aptvert? Beidzot tautas tērpiem ir tāda vērtība, ka tos sāk zagt! Tātad kāds, kuram sava tērpa nebija, nonāca eiforijā, vērojot svētkus, un viņam arī ievajadzējās tērpu,” saka J.Matisons, piebilzdams, ka vairums kolektīvu jaunās štātes sarūpējuši ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
“Pie tāda dalībnieku daudzuma, kāds šajos svētkos bija mūsu novadam, protams, bija arī sadzīves pārpratumi un cilvēcisks pārgurums,” saka novada domes Izglītības kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna. Viņa uzsver, ka tas nespēja mainīt svētku kopējo “labo garšu”.
Pēc neoficiālas informācijas pagājušajā nedēļā Rīgā daži novada pašdarbnieki pieķerti administratīvā pārkāpumā – ar atvērtu alus pudeli rokās. Tiesa, tas bijis ārpus svētku norises vietas. Kāds novada kolektīvs zaudējis savas personu identifikācijas kartes, jo bija tās aizlienējuši draugiem.
