Vienai no divām Gulbenes veco ļaužu mājām šonedēļ apritējuši 15 gadi. Tā sakritis, ka šī jubileja ir reizē ar mājas pārvaldnieces Dzintras Kundrātes dzimšanas dienu – 10.jūlijā.
Arī šoreiz veco ļaužu mājā smaržoja dāvātie ziedi. Pārvaldniece ikvienu cienāja ar kafiju un kūku, kā arī kopā ar senioriem kavējās atmiņās par mājas vēsturi. Gulbenes veco ļaužu māju 15 gadu gaitā par savu ir saukuši pavisam 52 cilvēki, no kuriem 35 vairs nav starp mums.
Māja un Dievs devis spēku dzīvot
73 gadus vecā gulbeniete Zinaīda Ščerbakova šajā mājā no visiem tagadējiem iemītniekiem dzīvo visilgāk – jau visus 15 gadus. “Esmu pateicīga par šo iespēju. Neticas, ka tik daudz laika jau pagājis. No iemītniekiem, kuri šajā mājā bijām paši pirmie, tagad esmu palikusi es viena pati. Pārējie visi ir aizgājuši viņā saulē. Par to varētu grāmatu uzrakstīt. Šī māja un Dievs ir devis spēku un izturību dzīvot tālāk par spīti tam, ka esmu savā mūžā divreiz piedzīvojusi paralīzi,” viņa saka “Dzirkstelei”. Esot skumji apzināties, ka mūža nogalē laiks skrien ātrāk un kaimiņu bēres kļūst par galvenajiem godiem. Pati atzīst, ka arī viņas sen vairs nebūtu, ja pašvaldība nepiedāvātu pārcelties uz šo māju. Toreiz viņa bijusi ļoti slima, mitinājusies smagos apstākļos, cietusi no vientulības un pamestības sajūtas.
Tagad seniore ar prieku rāda savus tamborējumus un izšuvums, kas tapuši, dzīvojot šajā mājā. Pašas rokdarbi istabiņu dara mājīgu. Z.Ščerbakova saka, ka veco ļaužu mājā jūtas kā Dieva ausī. Ja ir kādas problēmas vai vienkārši gribas parunāties, dodas pie pārvaldnieces Dzintras Kundrātes, kuru uzskata par mājas labo gariņu. Seniore nav no tiem, kam patīk visu laiku sēdēt uz vietas. Viņa arī apmeklē dievkalpojumus baptistu draudzē, dzied kultūras centra senioru korī “Atbalss”, darbojas invalīdu biedrībā. “Reizēm apmeklēju kultūras pasākumus un draugus pilsētā,” stāsta Z.Ščerbakova.
Kopā ikdienā, priekos un bēdās
Veco ļaužu mājas pārvaldniece Dzintra Kundrāte savus darba pienākumus veic jau 15 gadus. Viņa atzīst, ka darīt šo darbu nozīmē nerēķināties ar savu brīvo laiku. Ja kāda problēma, ja bēdas, reizēm nākas darbā būt arī nakts stundās. Dz.Kundrāte slavē ģimenes ārstus par labo sadarbību un atsaucību. Sevišķi – Guntu Ezergaili. Pārvaldniece un divas aprūpētājas ir mājas iemītniekiem kā ģimenes locekļi. Katrs ikdienā tiek ne tikai aprūpēts, bet katram tiek apliecināta arī cieņa. Ja kāds no iemītniekiem aiziet mūžībā, izvadīšana notiek godam. Apzināties un redzēt, ka ir tieši tā un ne citādi, – tas vecajiem cilvēkiem nozīmē ļoti daudz. Ja vecie ļaudis, kas mitinās šajos pašvaldības dotētajos mājokļos, vairs nespēj aprūpēt sevi un paliek uz gultas, tad pašvaldība viņus pārceļ uz sociālās aprūpes namiem Tirzā un Jaungulbenē, kur ir tā saucamās sociālās gultas un medicīniskā uzraudzība visu diennakti. Šo pakalpojumu par savu veco vientuļo iedzīvotāju aprūpi pašvaldība pērk līdz mūža galam.
Dz.Kundrāte saka, ka arvien vēl sastopas ar stereotipiem, kad cilvēki uzskata veco ļaužu namu par nabagmāju. “Taču, kad atnāk šeit un redz, kā viss ir īstenībā, viedoklis parasti mainās. Mūsu māja ir neliela, klusa, mājīga, skaisti izremontēta un iekārtota,” viņa saka. Dz.Kundrātei ir daudz ieceru, ko vēl vajag uzlabot, piemēram, izremontēt vannas istabas, nokrāsot ēkas jumtu, pārmūrēt kādu krāsni. Pēdējam darbam ir dota priekšroka.
Gulbenes pašvaldības dzīvojamā māja, kas domāta speciāli vecajiem vientuļajiem gulbeniešiem, Upes ielā 2 tika atklāta 1998.gada 10.jūlijā. Tajā bija 14 istabas un 5 iemītnieki. Tagad ir 17 istabas un 15 iemītnieki. Katram ir sava atsevišķa dzīvojamā istaba. Labierīcības, kā arī virtuve un atpūtas zāle ar televizoru ir kopīga. Ēkai ir krāsnis, kuras tiek kurinātas ar malku. Taču pats galvenais ir tas, ka ir lēta dzīvošana. Vidēji mēnesī katrs iemītnieks par īri, elektrību un ūdeni kopumā samaksā 15 latus, protams, ja taupīgi dzīvo. Malku par brīvu piegādā pilsētas Labiekārtošanas iestāde.
Veco ļaužu mājas izveides ideja pieder toreizējai pilsētas domes deputātei Dagmarai Gmirekai. Iecere tika īstenota, kad pašvaldību vadīja Mārtiņš Kokars. Pilsētas domei tas izmaksāja nepilnus 2000 latus, vēl 1000 latus sarūpēja labvēlis Fricis Flūgs. Viņš arī sagādāja mēbeles un elektroierīces. Remonta un labiekārtošanas darbus mājā, kas agrāk bija slimnīcas korpuss, veica vietējie uzņēmēji. Vēlāk palīdzību sniedza arī citi sponsori un Nīderlandes karalienes Juliānas fonds.
2006.gada oktobrī vecos ļaudis sāka uzņem arī otra pašvaldības veidotā dzīvojamā māja vecajiem ļaudīm Gulbenē, Dzirnavu ielā 7a. Tā ir bijusī “Latvenergo” Gulbenes kantorēka. Tur ir vairākas istabas. Šobrīd tur dzīvo trīs seniori.
