Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Sandra Muižniece-Brasava.
Dzimusi: 1977.gada 18.jūnijā.
Ģimene: vīrs Zintis, dēls Markuss (9 gadi), meita Loreta (5 gadi).
Darbs: 13 gadus strādā par pasniedzēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ir šīs universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra direktore. Sarakstījusi 2 grāmatas, darbojusies vairāk nekā 25 projektos, uzrakstījusi vairāk nekā 50 starptautiskās zinātniskās publikācijas, sniegusi vairāk nekā 80 ziņojumus starptautiskajās, zinātniskajās un zinātniski pētnieciskajās konferencēs, semināros, kongresos un izstādēs dažādās valstīs. 12.jūnijā saņēmusi Nacionālo Bruņoto Spēku Goda rakstu par dienas sausās uzturdevas izstrādi Bruņoto Spēku vajadzībām.
Novadniece Sandra Muižniece-Brasava ir asociētā profesore Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra direktore.
Savus pirmos 17 dzīves gadus Sandra pavadījusi Lizumā un šobrīd ar labu vārdu atceras savas skolotājas – Āriju Fijalu, Ainu Matveju, Aivu Kraukli, Skaidrīti Burkiti. Pēc pamatskolas beigšanas Sandra turpināja mācības Lizuma vidusskolā, bet pēdējo vidusskolas mācību gadu aizvadīja Gaujienas ģimnāzijā.
Notiek tā, kā jānotiek
Tālāk sekoja ceļš uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti. “Iestājoties universitātē, ne prātā nenāca doma, ka kādreiz šeit strādāšu par pasniedzēju, jo, pirmo reizi dodoties uz augstskolu, biju nobijusies ne pa jokam. Kad ierados Pārtikas tehnoloģijas fakultātē uz pārrunām, lai kļūtu par mājturības skolotāju, konstatēju, ka esmu palikusi aiz uzņemamo studentu strīpas. Taču pēkšņi pavērās dekanāta durvis un tika paziņots, ka kāds no pārtikas tehnologu studentiem, kurš jau bija uzņemts, pārdomājis. Tā es kļuvu par Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studenti ar specializāciju ēdienu gatavošanas specialitātē,” atceras Sandra. “Tobrīd domāju, ka tas ir pilnīgs absurds, jo man tik tiešām nepatīk gatavot, bet – ja jau piedāvā, varbūt jāpamēģina. Laikam jau dzīvē notiek tā, kā tam ir jānotiek, jo šobrīd par toreizējo izvēli esmu sajūsmā. Pēc četru gadu studijām absolvēju minēto specialitāti, izstrādājot bakalaura darbu tieši par sabalansētu uzturu, studiju laikā vienlaikus arī strādāju. Un kas ir pats interesantākais – nu jau vairāk nekā 10 gadus šajā virzienā strādā arī mana mamma, vadot Lizuma vidusskolas kopgaldu, un man šad tad iznāk pievērsties arī Lizuma vidusskolas skolēnu sabalansētā uztura kalkulācijām.”
Palīdz neatlaidība
Pēc tam Sandra turpināja studijas maģistrantūrā pārtikas zinātnē. “Bija nepieciešams maģistra darba vadītājs, kurš jānosauc jau pirms studiju uzsākšanas. Zināju pasniedzēju profesori Liju Dukaļsku, kas uzsākusi attīstīt jaunu virzienu – pārtikas iepakojums. Saņēmos un devos pie profesores, taču šajā laikā pie viņas nāca studenti parādnieki. Tiku divas reizes izraidīta no kabineta, pat nebilstot ne vārda, kāpēc esmu ieradusies. Taču esmu neatlaidīga, nolēmu mēģināt vēl trešo reizi.” Un tas izdevies, tā arī aizsācies Sandras ceļš iepakošanas virzienā. “Kad pirmo maģistrantūras gadu biju pabeigusi, profesore piedāvāja uzsākt darbu kā viņas asistentei. Līdz tam strādāju par viesmīli–bārmeni, bet darbs universitātē šķita pievilcīgāks. Maģistrantūras laikā biju sevi jau paspējusi pierādīt, tādēļ saņēmu arī piedāvājumu startēt uz lektora vietu Pārtikas tehnoloģiju fakultātē. Tālāk sekoja doktora studijas, kur mana doktora darba vadītāja aizvien bija profesore L.Dukaļska, bet pēc doktora grāda iegūšanas saņēmu piedāvājumu kļūt arī par vēlēto docenti.” Jauniešiem, kas vēlas studēt, Sandra saka: “Katrai rozītei ir savs ērkšķis – esiet ne tikai gudri, bet arī neatlaidīgi un mērķtiecīgi!”
Pēta pārtikas produktu
iepakošanu
Šobrīd Sandras zinātniskais un pedagoģiskais darbs pamatojas galvenokārt uz vienu no jaunākajiem virzieniem Pārtikas tehnoloģijas katedrā – pārtikas produktu iepakošanu. Ar minēto virzienu saistīts Sandras mācību darbs, zinātniski pētnieciskais darbs, sadarbība ar ražotājiem un citām Latvijas institūcijām, kā arī starptautiskā sadarbība. Sandra lepojas un ir gandarīta par jau šobrīd sasniegto, bet domā arī par nākotnes darbiem.
S.Muižniece-Brasava jauniešiem novēl izvēlēties tepat Latvijā piedāvātās studiju programmas, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē un īpaši Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. “Pirmkārt, uzskatu, ka cilvēkiem vienmēr vajadzēs ēst, otrkārt, ar šādu zināšanu bagāžu un diplomu ir diezgan viegli atrast darbu ne tikai pārtikas jomā,” ir pārliecināta novadniece. “Cik man zināms, mūsu universitātē studē vairāki jaunieši no Gulbenes novada, bet īpaši vēlētos pieminēt Māru Drubiņu, kura arī nāk no Lizuma pagasta. Viņa šobrīd jau strādā vadošā amatā pārtikas ražošanas uzņēmumā SIA „Puratus Latvija” produktu attīstības dienestā kā jauno produktu attīstīšanas tehnoloģe.”
Iesakņojusies Jelgavā
Jelgavu par savām mājām Sandra sauc jau kopš studiju laika. “Pirmajos trīs studiju gados diezgan regulāri devos arī uz Lizumu. Ar Jelgavu ir tā – vai nu Jelgava patīk, vai nepatīk, man ir paveicies – man patīk. Studiju laikā satiku savu tagadējo vīru, kurš, tāpat kā es, bija ieradies šeit studēt, tikai no Madonas novada Dzelzavas. Šobrīd jau Jelgavā esam iesakņojušies un, šķiet, uz ilgāku laiku, jo gan ģimene, gan darbs, gan pārējās aktivitātes stingri savijušās ar darbiem gan universitātē, gan Zemgales plānošanas reģionā, gan Jelgavas domē, gan arī darbojoties dažādu ekspertīžu jomās,” stāsta Sandra. Taču tas nenozīmē, ka viņa neiegriežas arī Lizumā un Gulbenē. “Palaikam dodos apciemot dzimto pusi un satikt tuvos un mīļos. Īpaši brīži ir tad, kad mēs visi četri – es, māsa Rudīte Muižniece un brāļi Jānis un Raivis Muižnieki – ar savām ģimenēm satiekamies Lizumā pie mammas Veltiņas vai pie māsas Rudītes Gulbenē. Bērni bieži vien pavada brīvlaikus Lizumā un Jauntirzā pie vecvecākiem un Gulbenē pie manas māsas.”
Sandrai ļoti patīk ceļot. “Laikam būs grūti atrast Eiropas valsti, kurā vēl nav būts, ceļojam gan ar vīru, gan bērniem, arī tepat pa Latviju. Labprāt brīvajā laikā uzspēlēju volejbolu, jo savulaik, mācoties Lizuma vidusskolā, Gaujienas ģimnāzijā un arī universitātē, spēlēju volejbola izlases komandās. Man patīk arī dejot – dejoju Gaujienas ģimnāzijas deju kolektīvā un piedalījos Dziesmu un Deju svētkos. Dejošanu turpināju arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes deju kopā „Skalbe”,” stāsta Sandra. Atpūšoties kopā ar ģimeni, viņi baudot jau to vien, ka ir visi četri kopā. “Vīrs un dēls ir diezgan kaislīgi orientēšanās sporta piekritēji, tādēļ mēs ar meitu veidojam atbalsta grupu. Ir bijuši arī gadījumi, kad esmu pierunāta pat piedalīties rogaininga sacensībās. Labprāt apmeklēju arī dažādus koncertus, teātrus un, protams, arī ledus un smilšu skulptūru festivālus, ar ko ir slavena Jelgava. Ar ģimeni dodamies veloizbraucienos gan pa Jelgavu, gan pa Tērvetes dabas parku,” atklāj Sandra.
Interesanti
“Lai cik tas dīvaini izklausītos, iepakojuma materiālu plēves, kuras, ar aci skatoties, bieži izskatās ļoti līdzīgas, patiesībā ir ļoti dažādas – plēvju, kuras izmanto pārtikas iepakošanai, ir apmēram 600. Ja ražotāji izvēlas atbilstošāko iepakojumu pārtikas produktam, nepievienojot konservējošās vielas un E-vielas, realizācijas termiņu var pagarināt no pāris dienām līdz pat vairākiem mēnešiem, piemēram, gaļas salātiem tirdzniecības vietās parasti derīguma termiņš ir no dažām stundām līdz pāris dienām. Mēs esam izstrādājuši tehnoloģiju režīmus, kas nodrošina šo salātu derīguma termiņu līdz pat 52 dienām, nepievienojot konservantus. Starptautiskajās izstādēs “Riga Food” esam devuši garšot salātus, uz vienas paplātes novietojot tikko pagatavotus un uz otras – 52 dienas izturētus pēc jaunās tehnoloģijas. Cilvēku viedoklis bija tāds – ko jūs ākstāties, tie ir vieni un tie paši. Dažiem tas droši vien liksies diezgan šausmīgi, ka salātiem var būt tik garš realizācijas termiņš, bet ražotāji par to ir lielā sajūsmā. Mūsu mērķis nav barot cilvēkus ar vecu pārtiku, bet gan parādīt to, ka tās ir iespējas. Pie šīs izstrādnes esam strādājuši 5 līdz 7 gadus. Šo iepakošanas tehnoloģiju esam aizsargājuši ar vairākiem Latvijas Republikas patentiem. Latvijā ir arī ražotāji, kas pēc šīs tehnoloģijas jau uzsāk savas produkcijas ražošanu, lai veiksmīgāk to eksportētu.”
