Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā katra trešā Latvijas iedzīvotāja prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei, novērtētas zemākajā līmenī vai pat nav sasniegušas to, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas “PIAAC” pieaugušo prasmju pētījuma rezultāti. Gulbenes novada iedzīvotājiem apgūt digitālās prasmes palīdz arī Gulbenes novada bibliotēka.

Pieaugušo lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Indra Logina stāsta, ka visbiežāk bibliotēkā palīdzību ar dažādiem e-pakalpojumiem, informācijas iegūšanu digitālā vidē sniedz Informācijas centrā un interneta lasītavā, kur strādā Andris Vītols. Lielai daļai cilvēku nepieciešama palīdzība ar lietām, kuras saistītas ar valsts un komerciestāžu e-pakalpojumiem, e-parakstu u.c.

I.Logina uzsver, ka būtiski informācijas centrā ir sniegt atbalstu un palīdzību visiem apmeklētājiem, taču darbinieki nevar cilvēku vietā ievadīt datorā paroles, līdz ar to informācijas centrs un tur pieejamā datortehnika var tikt izmantota, lai attiecīgās lietas apgūtu.

Plašs palīdzības spektrs

Digitālās prasmes cilvēki dažādās vecuma grupās var apgūt arī Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā, kuru vada Rūta Bokta.

“Mums ir vairākas licencētas mācību programmas iedzīvotājiem, iedzīvotāji var nākt apgūt digitālās prasmes gan no pašiem pamatiem, gan arī augstākā līmenī. Organizējam dažādus seminārus un apmācības, piemēram, tikko notika dzimtas koku veidošanas apmācības virtuālā vidē. 2025.gada sākumā bibliotēkā sāksies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projekta “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” realizācija, kurā iedzīvotāji varēs apgūt digitālās prasmes, sākot ar zemāko prasmju līmeni” informē I.Logina. Informācija par apmācībām pieejama, tuvojoties attiecīgajām nodarbībām, un to var iegūt gan Gulbenes bibliotēkas sociālajos tīklos un tīmekļvietnē, gan arī citos informācijas kanālos.

“Cilvēki ir ļoti dažādi, un es neteiktu, ka digitālās prasmes ir atkarīgas tikai no paaudzes, bet gan galvenokārt no motivācijas tās apgūt. Šobrīd daudzas valsts un komerciestādes ir optimizējušas savas filiāles reģionos, uzsvaru liekot uz pakalpojumiem attālināti, taču iedzīvotājiem laukos ir ierobežota piekļuve tehnoloģijām, daudziem nav pat internetbankas. Tāpēc bibliotēkas bieži vien ir vienīgā iespēja, kur iedzīvotāji var saņemt konsultāciju. Cilvēki lūdz palīdzību kārtot dažādas atļaujas, izziņas, arī reģistrēt dzīvesvietu, slimības lapas, aizpildīt VID deklarāciju, izdrukāt, ieskenēt dokumentus. Cilvēki interesējas arī par to, kā sakārtot dažādus sociālus, juridiskus jautājumus un kur vērsties šādos gadījumos. Pakalpojumi, kuri nepieciešami cilvēkiem, ir ļoti dažādi,” pauž I.Logina.

Līdz 2030.gadam digitālajām prasmēm jābūt 70 % iedzīvotāju

Kāda gulbeniete, kura vēlējās būt anonīma, informācijas centrā izmanto datortehniku dažādu lietu sakārtošanai. “Es gan neizprotu ID karti un e-parakstu. Nekur nevari piekļūt, bet, kad piekļūsti, neko nevari sameklēt. Es atnāku arī izprintēt rēķinus,” saka informācijas centra pakalpojumu izmantotāja. Viņa atzīst, lai arī informācija un rēķini ir pieejami interneta vidē, viņai labāk patīk, kad tie tiek izdrukāti un tos var paņemt rokās. Bibliotēkā var iegūt konsultāciju arī attiecībā uz e-parakstu, “Smart ID” vai citu, ir cilvēki, kuriem pašiem gribas izprast šīs lietas, un tas tiek arī darīts, taču nereti tas rezultējas ar neizpratni un aizkaitinājumu.

Jāatzīmē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais “Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030.gadam” paredz, ka līdz 2030. gadam digitālajām prasmēm jābūt vismaz 70 % Latvijas iedzīvotāju. Pašreiz šādas prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 43 % Latvijas iedzīvotāju.

Tekstpratības prasmes – zemas

Starptautiskajā pieaugušo prasmju pētījumā tika mērītas trīs pieaugušo prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei – rēķinpratība, tekstpratība un adaptīvā problēmu risināšana.

Latvijas iedzīvotāji augstākus rezultātus uzrādīja rēķinpratības testā, kur augstākos rezultātus uzrādīja gados jaunāki respondenti, bet zemākos – 55 līdz 65 gadus veci iedzīvotāji. 24 % iedzīvotāju spēj veikt pamata aprēķinus ar veseliem skaitļiem vai naudu, saprast decimāldaļas un atrast atsevišķu informāciju tabulās vai diagrammās, taču var rasties grūtības ar uzdevumiem, kur jāveic vairākas darbības.

Tekstpratībā augstāku sniegumu uzrādījuši 16 līdz 34 gadus veci, kā arī iedzīvotāji ar augstu izglītības līmeni. 34 % pieaugušo spēj saprast vienkāršus teikumus, īsus tekstus un sakārtotus sarakstus, kad informācija ir skaidri norādīta. Savukārt augsta tekstpratība ir tikai 6 % pieaugušo.

Pētījumā tāpat novērtēta iedzīvotāju spēja izsekot cēloņsakarībām un rast risinājumu problēmām, ar kurām iepriekš nav saskārušies. Augstākas adaptīvās problēmu risināšanas prasmes uzrādīja 16 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji, bet zemāku sniegumu – no 45 līdz 65 gadiem. 35 % pieaugušo spēj atrisināt vienkāršas problēmas ar dažiem mainīgajiem lielumiem un nelielu nebūtisku informāciju, kas nemainās, virzoties uz risinājumu.

Pētījuma pirmie rezultāti liecina, ka starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā Latvijā konstatēti zemāki rezultāti tekstpratībā un adaptīvā problēmrisināšanā, bet rēķinpratībā tie ir starp vidējiem.

Projekts – arī Gulbenē

Projekts, kurā iedzīvotājiem tiks piedāvātas bezmaksas mācības, lai attīstītu digitālās pašapkalpošanās prasmes, realizēs arī Gulbenes novadā. Līdz 2026.gada aprīlim paredzēts paaugstināt digitālās pašapkalpošanās prasmes vismaz 40 000 Latvijas iedzīvotāju. Apmācības notiks, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”.

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes projektu vadītāja Elīna Janovska informē, ka mācības notiks trijos līmeņos. Pamata digitālās prasmes iekļauj pamatzināšanas par datoru un viedtālruni, interneta un e-pasta lietošanu, kā arī drošības pamatus. Pamata digitālās pašapkalpošanās prasmes koncentrējas uz failu pārvaldību, kritisko domāšanu, medijpratību un internetbankas lietošanu, autorizāciju un elektronisko identifikāciju. Vidējā līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes iekļauj zināšanas par e-parakstu, e-pakalpojumiem, e-veselību, elektronisko deklarēšanās sistēmu, pirkumiem internetā un datu aizsardzību.

“Izglītības programmu būs iespējams apgūt trīs dažādos veidos – klātienē, attālināti ar pasniedzēju vai pašmācības ceļā. Par veiksmīgi apgūtu izglītības programmas līmeni iedzīvotāji saņems digitālu apliecību, un jāuzsver, ka mācības iedzīvotājiem būs pieejamas bez maksas,” stāsta E.Janovska.

Šo mācību mērķis ir veicināt sabiedrības digitālās pašapkalpošanās prasmes, lai iedzīvotāji patstāvīgi spētu lietot publiskā un privātā sektora digitālos pakalpojumus. Lai pieteiktos mācībām un uzsāktu dalību izglītības programmā, ir jāaizpilda pašnovērtējuma zināšanu tests internetā (“stars.gov.lv/pa snovertejuma-zinasanu-tests”).

Veidojas plaisa starp pakalpojumu un prasmēm to izmantot

● Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, atbilstoši ES Digitālās desmitgades ziņojumam, Latvija turpina būt starp līderiem ES publisko pakalpojumu digitalizācijā. Gan attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem (88,2 %), gan uzņēmumiem (87,2 %) Latvija ierindojas virs ES vidējā rādītāja (attiecīgi – 79,4 %, 85,4 %).

● Savukārt, kā liecina šīgada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti, tikai 45 % Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem piemīt digitālās pamatprasmes. Pēc digitālās desmitgades politikas programmas 2030.gadam uzstādījumiem līdz 2030.gadam vismaz 80 % iedzīvotāju jābūt ar digitālajām pamatprasmēm. Līdz ar to veidojas plaisa starp publisko un privāto elektronisko pakalpojumu piedāvājumu un iedzīvotāju prasmēm to izmantot.

AVOTS: VARAM