Gulbene, visticamāk, ir viena no nedaudzajām pilsētām Vidzemē un Latvijā, kurā nav savas brīvdabas estrādes. Tās trūkums tiek aizvietots ar pārvietojamās skatuves izmantošanu, ar pasākumu rīkošanu Gulbenes stadionā. Tomēr gulbeniešos ir nostalģija pēc savas estrādes, jo vēsturiski dažādos laika posmos tādas ir bijušas dažādās pilsētas vietās.
“Viennozīmīgi pilsētā vajadzētu brīvdabas estrādi. Varētu rast optimālo variantu. Tas nemaksātu pārāk dārgi. Protams, ne jau Nākotnes ielas dzīvojamo māju masīva tuvumā tai ir jābūt, kur cilvēkiem nakts stundās ir jāatpūšas. Domāju, ka estrāde varētu būt vecajā vietā – Emzes parkā. Skaista, nomaļa vieta. Tikpat labi estrāde varētu būt arī Spārītes parkā uz saliņas,” uzskata gulbenietis, grupas “Vilx” solists Vijārs Griķis. Viņš iesaka, izraugot vietu estrādes būvniecībai, Gulbenē noteikti būtu veicama iedzīvotāju aptauja.
Ko iesākt ar graustu lidlaukā?
Gulbenes bijušā lidlauka teritorijā brīvdabas estrādes vraks stāv joprojām. Šī ir kļuvusi par neformāļu pulcēšanās un izklaižu vietu. Vēl 2009.gadā šīs estrādes vērtība pēc novada domes grāmatvedības datiem bija 10 000 latu, bet šā gada 1.janvārī atlikusī vērtība vairs bija tikai 1981,94 lati. Līdz šim tika uzskatīts, ka estrādes nojaukšana izmaksātu pārāk dārgi.
“Novada domē esam izvērtējuši prioritāros pilsētas virzienus. Šis objekts ir kaut kur pa vidu. Mēs to neesam izmetuši no redzesloka. Tur vienreiz ir jāpieliek punkts vienā vai otrā virzienā, ja pavērsies projektu iespējas,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Jau 2008.gadā toreizējā Gulbenes pilsētas dome sagatavoja Nākotnes ielas dzīvojamo māju masīva un tam piegulošās teritorijas detaļplānojumu, kurā jaunu veidolu paredzēja arī šobrīd likteņa varā pamestajai brīvdabas estrādes ēkai. Tās vietā bija domāts radīt atpūtas teritoriju zaļajā zonā. Bija doma par kaut ko līdzīgu daļējam amfiteātrim ar jau esošajām skatītāju vietām kalnā un apaļu spēles laukumu lejā, zem klajas debess. “Tā ir tikai ideja uz papīra, nav zināms, vai to vajadzēs,” “Dzirkstelei” uzsver tagadējās novada domes teritorijas plānotāja Anita Vaska.
Pilsētā ir citas prioritātes
“Gulbenē jaunas estrādes celtniecība pašlaik netiek plānota. Plānota tiek stadiona kā multikulturāla centra rekonstrukcija. Tur būs gan kultūras, gan sporta centrs,” “Dzirkstelei” saka novada domes teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Viņa piebilst, ka arī tā pagaidām vēl ir tikai iecere, kuras realizācijai ir nepieciešami miljoni latu.
“Man vispār liekas, ka vispirms pilsētā ir jāsakārto tā infrastruktūra, kuru lietojam, kura mums ir. Un tikai pēc tam jādomā par kaut kā jauna radīšanu. Varbūt pat vairāk nekā brīvdabas estrādi pilsētā vajadzētu savu peldvietu,” “Dzirkstelei” saka novada domes deputāte, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Viņa piebilst, ka novadā ir daudz skaistu brīvdabas estrāžu pateicīgās vietās, piemēram, Litenē, Lejasciemā, Beļavā, kā arī Tirzā un Jaungulbenē. Arī gulbenieši piedalās tur notiekošajos pasākumos. S.Daudziņa piebilst, ka Gulbenē diemžēl nav tik pateicīgas vietas estrādes izveidei, kāda, ir, piemēram, Alūksnē. Tur estrāde atrodas uz salas ezerā.
Mazliet no Gulbenes vēstures
Atcerēsimies, ka Emzes parkā estrāde tika uzcelta 1960.gadā, bet nu jau sen ir zudusi no zemes virsas, un šodien gulbeniešu domas dalās, vai gribētu tās atjaunošanu. Arguments: atrodas pārāk tālu no centra un tur ir daudz odu. Toties itin nemaz gulbenieši neskumst pēc joprojām stāvošās estrādes bijušā pilsētas lidlauka teritorijā. Tā tika atklāta 1994.gada 21.maijā īsi pirms pašvaldības vēlēšanām, kuras notika 29.maijā. Estrādi cēla ar ziedotāju un vietējo uzņēmēju atbalstu. Pieminēsim tikai dažus! “Preses apvienība” ziedoja 1000 latus, uzņēmējs Andris Musajevs – 500 latus, “Elektrotīki” – 100 latus, rūpnīca “Sateh” – 150 latus, firma “Juta” – 500 latus. Estrādes atklāšanā toreizējais Gulbenes pilsētas pašvaldības deputāts Kārlis Vents “Dzirkstelei” teica: “Vismaz 40 gadus esam gaidījuši šo brīdi. Un tagad, krīzes situācijā, šī būve gada laikā būs “uzrauta”. Manuprāt, vietai izvēle – veiksmīga. Arī bijušais lidlauks, ko noplicinātu te pameta bijusī karaspēka daļa, tādējādi tiks sakopts. Šis kultūras objekts Gulbenei ir vajadzīgs. Ļoti žēl tikai, ka mūsu vietējie kultūras darbinieki no visa tā pilnīgi stāv malā.” Šie pravietiskie vārdi savu nozīmi tā arī nekad nezaudēja, estrāde gadu gaitā nekļuva mīļa ne kultūras darbiniekiem, ne iedzīvotājiem. Pirmie sūrojās, ka nav iespējams izkontrolēt ieeju ar biļetēm un slikto estrādes akustiku, otrie sūrojās par traucējošo skaļumu, kas pasākumu laikā no estrādes izplatījās pa visu pilsētu.
