Vai Gulbenes pilsētas stadions pilnībā sevi attaisno kā multifunkcionāla vieta, kas domāta gan sporta, gan kultūras pasākumiem? Vai stadions un pasākumu organizatori ir spējīgi uzņemt 3000 skatītāju? Šie jautājumi ir aktuāli pēc sestdienas vakarā stadionā notikušā muzikālo strūklaku šova „Satikšanās pilsētā”, kas bija necerēti labi apmeklēts.
Skatītāju atsauksmes par pašu koncertu ir lieliskas, taču kritika veltīta organizatoriem – vietējiem kultūras darbiniekiem.
“Paldies visiem tiem organizatoriem, kuri līdz galam neizdomāja, ka pasākums pulcēs tūkstošus un rinda stadionā būs līdz pusnaktij, mīsies 200 metru garumā, bērniem būs jātaisnojas, ka strūklaku mājās vannā uztaisīšu, ka kārtējo reizi kauns. Koncerts – fantastisks, par to runas nav. Taču visi tie iedzīvotāju tūkstoši, kas ir aizbraukuši prom no pilsētas, divas reizes gadā tomēr atgriežas šeit, lai… pastāvētu supergarā rindā. Uz tikšanos nākamgad, gulbenieši, tiksimies rindā!” “Dzirksteles” portālā atsauksmi ierakstījis kāds muzikālo strūklaku šova apmeklētājs.
Pozitīvā vairāk nekā kritikas
Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets “Dzirkstelei” šo situāciju raksturo kā tipiski sadzīvisku. Esot velti cerēt, ka publikas lielākā daļa uz pasākumu biļetes gādās iepriekšpārdošanā un arī sēdvietas ieņems, kā saka, ar laika rezervi. “Ja vilciens no stacijas atiet 22.30, vai daudz būs tādu, kuri būs atnākuši un gaidīs uz perona jau stundu iepriekš?” salīdzinājumam saka E.Kliesmets. Tāpēc diskutēt, viņaprāt, ir velti. Ātrāk būt pasākuma norises vietā cilvēkus nemudina pat bufetes un doma par to, kur novietos savu automašīnu. “Kāpēc cilvēks domā, ka viņš atnāks pēdējā brīdī, uzsitīs knipi un visas durvis atvērsies šajā pasākumā, kuru viņš apmeklē par pusvelti, jo reālās izmaksas ir stipri lielākas,” viņš sūkstās. Gulbenes novada domes finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa “Dzirkstelei” apstiprina, ka no biļešu ieņēmumiem vien nepietiek, lai samaksātu par šovu un pašvaldībai vēl ir jāpiemaksā 3 lati par katru skatītāju, jo faktiski katras biļetes cenai būtu jābūt 5 latu vērtībā. Cik kopsummā būs jāpiemaksā, to vēl rēķina. Kopumā pašvaldība no sava budžeta ne tikai strūklaku šovam, bet vispār kārtējo Gulbenes Pilsētas svētku rīkošanai bija plānojusi izlietot aptuveni 10 000 latu. Visas nebūšanas E.Kliesmets “noraksta uz to, ka rezultāts visiem ir paticis”. “Vienmēr jau būs neapmierinātie. Tāda ir mūsu, latviešu, daba. Vajag vairāk smaidīt, tad viss būs gaišāks,” viņš domā.
Nebija gatavi tādam pieplūdumam
Ziedonis Lazdiņš, kura pārraudzībā ir ne tikai Gulbenes sporta centrs, bet arī lielais stadions, “Dzirkstelei” atzīst – viņš tādu publikas pieplūdumu pilsētā rīkotā pasākumā redzējis pirmo reizi mūžā. Turklāt ir jāņem vērā, ka stadions spēj uzņemt maksimums 2000 cilvēku. Līdz ar to reāli bijis tā, ka šie 2000 sēž, bet vēl aptuveni 1000 cilvēku stāv kājās. Šajā sakarībā Z.Lazdiņš sapratis, ka pašvaldībā tomēr ir jāturpina diskusija par brīvdabas estrādes nepieciešamību Gulbenē šādu lielu masu pasākumu rīkošanai. “Katrā novada centrā ir brīvdabas estrāde. Arī Gulbenē vajag!” viņš prāto.
Z.Lazdiņš secina, ka arī Gulbenes kultūras centra darbinieki, kas bija uzaicinājuši strūklaku šova dalībniekus uzstāties Gulbenē un organizēja biļešu tirgošanu, laikam tomēr nenojauta, ka skatītāju būs tik daudz – apmēram uz pusi vairāk, nekā sākotnēji ticis prognozēts. Uz balli beigās palikuši aptuveni 1500 cilvēku. Abās ieejās uz pasākumu bijis tikai pa vienam biļešu tirgotājam. “Vajadzēja būt vismaz diviem biļešu tirgošanas galdiņiem katrā ieejā, tad tomēr rinda uz priekšu virzītos ātrāk,” viņš saka.
