Diskusijas par to, ka Gulbenes novadā ir nepieciešama pašvaldības policija, notiek jau sen, taču pagaidām no vārdiem līdz darbiem deputāti nav tikuši. Nav veikti pat aptuveni aprēķini, cik naudas būtu vajadzīgs šīs idejas realizācijai. Pērn jautājums pacelts, bet uzreiz iniciatīva noplakusi, apzinoties, ka pašvaldībai tam nav līdzekļu.
Gulbenes pilsētas pārvaldes sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka: “Pašvaldības policijai ir vairāk tiesību nekā sabiedriskās kārtības sargam.” Viņš uzskata – būtu labi, ja novadā tiktu veidota pašvaldības policija. Novada dome ir taujājusi pēc M.Didrihsona-Linarda viedokļa šajā jautājumā, zinot, ka viņš turklāt agrāk ir strādājis Rīgas pašvaldības policijā. Arī Valtis Krauklis, kurš novada domes deputāts ir jau otro sasaukumu, “Dzirkstelei” apstiprina: “Par pašvaldības policijas izveidi – jārunā. Tas nav tik vienkārši. Partijas “Reģionu alianse” priekšvēlēšanu programmā ir ierakstīts, ka šis jautājums ir jāsāk izskatīt. Ir jānāk kopā! Arī ar Valsts policiju! Tas nav vienas dienas jautājums. Tas varbūt nav arī nākamā gada jautājums. Taču par to ir jārunā!”
Jāskata budžeta kontekstā!
“Ja pašvaldības policija tiks veidota, tai būs vajadzīga tehnika, telpas, štati, aprīkojums, formas tērpi, atalgojums, kas par nakts stundām automātiski palielinās. Tas acīmredzot būs jautājums, ko apspriest, plānojot pašvaldības budžetu nākamajam gadam,” “Dzirkstelei” saka novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska. “Ja maiņu darbs, tad pašvaldības policijā būtu jābūt vismaz četriem darbiniekiem,” prāto šīs pašas nodaļas finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa. Viņa arī pauž neizpratni par to, ka daudzas funkcijas, kuras līdz šim tika veikusi Valsts policija, tagad ir pārliktas uz pašvaldību pleciem, līdzi nepiešķirot papildu finansējumu.
D.Krēsliņa atgādina, ka nākamgad minimālo algu valstī ir plānots paaugstināt līdz 225 latiem, tajā pašā laikā palielinot neapliekamo minimumu. Turklāt kopš šā gada 1.jūlija valstī jau spēkā ir lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – līdzšinējo 70 latu vietā 80 lati. Tātad arī tam budžetā ir jāparedz papildu nauda. “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir faktors, kas visvairāk iespaido pašvaldības budžetu,” uzsver A.Pružinska. “Ja novada deputātu viedoklis būs tāds, ka pašvaldības policijai noteikti ir jābūt, tad jau nebūs citu variantu. Tad kādai citai pašvaldības iestādei kaut ko optimizēsim,” saka D.Krēsliņa.
Kaimiņos jau ir pašvaldības policija
Balvos, Alūksnē, Smiltenē jau sen ir pašvaldības policija. Alūksnes novada domes publiskais pārskats par 2012.gadu liecina, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tērēti 103,3 tūkstoši latu, pie administratīvās atbildības sauktas 323 personas, bijuši izbraukumi uz 274 notikumiem, nodrošināta sabiedriskā kārtība 54 publiskos pasākumos. Salīdzinājumam – Gulbenes novadā 2012.gadā sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti bija 17 590 lati. Sabiedriskās kārtības sargs pilsētā pērn saņēmis iesniegumus no 35 personām, sastādījis 12 administratīvo pārkāpumu protokolus, izteicis brīdinājumus 34 personām, organizējis 5 klaiņojošu suņu un 15 kaķu izķeršanu un nogādāšanu patversmē, piedalījies kārtības nodrošināšanā 23 masu pasākumos, piedalījies 30 profilaktiskajos pasākumos sadarbībā ar Valsts policiju, saņēmis 125 telefoniskas sūdzības, piedalījies 3 dzīvnieku līķu aizvākšanā uz ielas. Šogad novadā sabiedriskajai kārtībai atvēlēts nedaudz lielāks finansējums – 21 080 lati. Tajā iekļauta pilsētas sabiedriskās kārtības sarga alga, dienesta automašīnas uzturēšana, maksa par degvielas patēriņu, videonovērošanas kameru uzturēšana pilsētā, kā arī plānots iegādāties ierakstu sistēmu šo kameru darbības kontrolēšanai. Līdz šim videonovērošanas funkcija ir pakalpojums, kuru pašvaldība pērk no apsardzes firmas.
