Trešie Gulbenes Novada svētki, kā arī Pasaules tirzmaliešu saiets Tirzas pagastā ir aizvadīti. To organizatori bija padomājuši par aktivitātēm dažādām gaumēm. Katrs izraudzījās sev tīkamākās un ļāvās tām. Par to, vai arī nākamajā gadā būs Novada svētki, pagaidām vēl tiek domāts, lai gan pagasts jau ir nolūkots.
Atliek tikai baudīt
Mārīte Cine no Stradu pagasta uz Novada svētkiem atbraukusi kopā ar senioru kolektīvu
„Baltābele”. „Man ir liels gods līdz ar citiem pārstāvēt savu pagastu, jo iesim arī gājienā. Pēc visa tā, ko jau esmu paspējusi redzēt, varu teikt tikai vienu – it visur, kur notiek aktivitātes, valda jauks svētku noskaņojums,” saka M.Cine.
„Jau nedēļu esmu atpūtusies atvaļinājumā, tāpēc atbraucu izbaudīt svētkus. Esmu sajūsmā, ka viss notiek! Tā ir tikai katra cilvēka iekšējā vēlme, ko viņš šajos svētkos grib baudīt. Tikko izgāju cauri Ulmaņlaika tirgum Tirzaslejā. Diendienā tur atrodas veikali, aptieka, klēts, bet izrādās, ka visas šīs it kā pierastās ēkas spēj radīt tik senlaicīgu noskaņu ar ielu muzikantiem, tālaika kolorīto tirgošanos un dažādām izdarībām. Iedomājieties, cik daudzi cilvēki ir daudz strādājuši, lai svētku apmeklētājiem radītu organizētu dienu: dari, ko gribi, ej, kur gribi! Super!” sajūsmu pauž gulbeniete Anita Birzniece.
Netrūkst jautru izdarību
Lai gan karstajā saulē visi jūtas kā uz pannas, tas netraucē baudīt īpašās Silmaču pankūkas.
„Pankūkas man nav laika skaitīt, bet līdz pulksten pieciem pēcpusdienā jau ir iztukšota trešā māla bļoda, kurā iespējams iejaukt piecus litrus pankūku mīklas. Cilvēki grib tikai Silmaču pankūkas, jo tām ir mājās ceptu pankūku garša, kur tad vēl tas, ka pankūkas „Silmaču” saimniece cep brīvā dabā. Kas var būt labāks par tām!” saka „Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre, kas svētkos iejutusies saimnieces lomā. Ulmaņlaiku tirgus laukumā atklājas, ka senāk latvieši daudz vairāk ēduši medu, tāpēc spēka un veselības bijis vairāk. Izrādās, medu lietot cukura vietā bijis arī ekonomiskāk. Mālu pārzinātāja keramiķe Laimdota Kliesmete salīdzina, ka Ulmaņlaikos māli bijuši jaunāki, bet pa šiem gadiem kļuvuši vecāki, tāpēc vērtīgāki.
„Ulmaņlaikos mālus lika kopā, lai traukiem būtu izturība, es tagad lieku kopā, lai traukiem būtu izskats,” saka L.Kliesmete. Kas gan būtu tirgus, ja visam pa vidu nevandītos čigāniete, kurai nākotni lielākoties nācies izzīlēt vīriešiem. „Pie manis vērsās novada šefs Nikolā. Izzīlēju, ka Gulbenes novads nākotnē tikai plauks un zels. Lizuma pagasta pārvaldes vadītājam plaukstā ieraudzīju trīsstūri, kas norāda uz to, kāpēc viņam dots tāds vārds – Uģis Aigars. Zvaigznēs bija ierakstīts, ka viņš no zemniekiem šogad bija mīlētākais cilvēks, ka viņam tuvi Kārļa Ulmaņa vārdi: „Jūs palieciet savās vietās, es palikšu savējā!”” atklāj čigāniete.
Piedāvā dažādas noskaņas
Tirzas vecās pienotavas ēka, kur svētkos saimnieko jaunieši, ir kārtējais apliecinājums, ka šādas ēkas vislabāk atdzīvināt prot jaunatne, jo viņu izdomas pūrā ideju nekad netrūkst. Tur sastaptais mākslinieks Ģirts Jogurs citu pēc cita zīmē daiļā dzimuma pārstāvju portretus, bet līdz pat Tirzas upes krastiem pāri pļavai aizskan novada jauniešu, kā arī lietuviešu un portugāļu kopīgi dziedātās dziesmas. Mazliet pieklusināta, bet iekšējām emocijām bagāta noskaņa valda Tirzas doktorāta iekšpagalmā, kur skan dzeja un raisās pārdomas par dzīvi. Gluži pretējs šai noskaņai ir sporta laukumā valdošais sacensību gars. Komandu skrējiena „Tirzas ∆” dalībnieki no skrējiena steidz pieslēgties svētku gājienam, kas kā krāsaina upe aizlīkumo uz estrādi. Tās skatītāju rindas ir ļaužu pārpilnas, jo svētku koncertā piedalās visas novada pašvaldības.
Satiekas tuvi un tāli
Tautas namā tik tikko pietiek vietas tirzmaliešiem un citiem, lai būtu klāt tirzmaliešu saietā, kur satiekas tuvi un tāli, gadiem nesatikti un iepriekšējā vakarā sastapti ļaudis. Starp viņiem vistālāko ceļu no Amerikas mērojusi Sintija Rakule un Juris Bļodnieks, kā arī Dace Klebaha no Anglijas. Kur tad vēl tirzmalieši no Polijas, Igaunijas un citiem Latvijas novadiem un pilsētām! Viņiem visiem noteikti ar Tirzu, kuras vārds rakstos minēts jau 15.gadsimtā, saistās patīkamas atmiņas.
Pēc svētkiem ieguvēji ir visi – gan organizatori, gan sakopts pagasts, gan koncertu dalībnieki, gan arī apmeklētāji. Uz tikšanos jau ceturtajos Novada svētkos!
