Tas ir tikai normāli, ka dažādas situācijas un notikumus katrs uztveram citādāk. Kas vienam ļoti patīk, otram turpretim sagādā nepatiku, jo, „cik cilvēku, tik viedokļu”.
To apliecināja arī tikko aizvadītie Novada svētki. Piemēram, kamēr…
To apliecināja arī tikko aizvadītie Novada svētki. Piemēram, kamēr vieni nespēja slaucīt smieklu asaras, vērojot skeču par pagājušajiem kolhozu laikiem, daži bija sašutuši un noliedzoši, ka padomju gados nudien tā neesot ne dzerts, ne dzīvots, ka tā esot necieņa pret kolhozu laiku un tamlīdzīgi.
Bet vismaz vidējās paaudzes un vecāka gadagājuma ļaudis atceras, ar kādu plašu vērienu tolaik tika svinēta Starptautiskā Sieviešu diena, kad vēl 9.marta rītā viens stiprā dzimuma pārstāvis nespēja apjaust, kur atrodas. Varbūt mums visiem būtu daudz vieglāk dzīvot, ja tad, kad tas iespējams, uz aizgājušo gadu negācijām paraudzītos ar humoru. „Kas nu tās par dejām, kaut kāda jauniešu lēkāšana. Tā jau katrā diskotēkā viņi gorās,” publikā dzirdēju kāda skatītāja izteikumu pēc muzikālā uzveduma „Viņi dejoja vienu vasaru”. Par gaumi nestrīdas, bet, manuprāt, cilvēki, kuri ar šiem novada jauniešiem strādāja, bija ieguldījuši lielu darbu, īpaši, ja tam bija atvēlētas tikai piecas dienas. Saturēt kopā gandrīz simt dejotāju, likt viņiem ar kustību palīdzību izstāstīt stāstu, tas nav tik vienkārši.
Arī par svētku koncertu „Te, kur Tirza!” bija dažādi izteikumi. Vienam par garu, otram par neinteresantu, trešajam traucējusi cilvēku kustība pie bufetēm. Manuprāt, ja pasākums notiek brīvdabas estrādē, tad vienmēr jārēķinās, ka būs šī kustība. Ja tā traucē, tad cilvēkam pašam jāpieņem lēmums – nākt vai nenākt uz šādu koncertu. Vienmēr var vēlēties kaut ko vairāk un labāk, bet svētku rīkotāji ir pelnījuši, ka pasakām viņiem paldies. Šie cilvēki visu darīja no sirds, domājot par jums.
