Kas ir baznīca bez bērniem? Gluži kā ģimene bez tiem. Jēzus ir teicis: “Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība!” Bez bērniem tomēr ir klusāk, vieglāk, komfortablāk. Ideāli apstākļi, lai cilvēks attīstītu sevi, atpūstos, dzīvojot bez lieka stresa, sarunātos ar sevi, nodotos lūgšanai, pelnītu naudu un tērētu to sev. Tieši šā iemesla dēļ ir cilvēki, kuri vispār nekad nevēlas savā dzīvē bērnus. Neliekuļosim! Tas ir tik saprotami! Vai vispār ir vērts bērniem pakārtot savu dzīvi, ērtības, vērtības? Mazi bērni, mazas rūpes, lieli – lielas. Nepaklausīgi, stūrgalvīgi, pat dumpīgi. Tādi, kuri noliedz pieaugušo pasauli un vēlas veidot paši savējo, bet neprot un ignorē mūsu pamācības, aizrādījumus. Otrdienas vakarā gāju mājās no darba un brīnījos par klusumu, kas tagad apskauj Gulbenes kultūras centru. Cik patīkami! Kaut reizē tāda nedabīga sajūta. Biju jau pieradusi pie kņadas un neno-
liedzami arī pie nekārtības (lasi – dzīvības), ko viesa bērni un pusaudži, kuri no rīta līdz vakaram darbojās uz un ap skeitparka ierīcēm, kuras bija izvietotas pie kultūras centra jau pirms Pilsētas svētkiem un palika turpat vēl nedēļu pēc tiem. Nu tās pazudušas un vairs netraucē novietot automašīnas. Un bērni arī nemaisās pa kājām. Viņi bija atbraukuši tikai paciemoties uz Gulbeni. Kā tāds ceļojošais cirks. Un, paldies Dievam, ap kultūras centru tagad – sastingusi, skaista, akurāta “klusā daba”. Kas ir pilsēta bez bērniem? Paradīze zemes virsū! Nekas nenovērš uzmanību no TV seriāliem un atmiņām par laiku, “kad mēs augām”…
