Pirmdiena, 9. februāris
Simona, Apolonija
weather-icon
+-11° C, vējš 3.11 m/s, R-DR vēja virziens

Brutāli apgāna baronu dzimtas kapus

Otrdien “Dzirkstelei” iedzīvotāji ziņoja, ka ir atrakti baronu dzimtas kapi, kas atrodas Galgauskas pagastā. Visticamāk, rakts ir šovasar.
Galgauskā baronu Mengdenu dzimtas kapi atrodas mežā – līdzās Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcai, kas ir pamesta un ieaugusi kokos.

Tad, kad “Dzirkstele” ierodas šajā vietā, paveras ļoti brutāla aina – pilnībā ir atrakti divi kapi, zārkiem atrauti vāki, kuri turpat netālu mētājas, uz izraktajām smiltīm redzami nelaiķu mati un žoklis ar zobiem. Var tikai nojaust, ka te kārtējo reizi ir uzdarbojušies dārgumu meklētāji – melnie arheologi. Atliek vien uzrunāt cilvēkus, kur ir viņu sirdsapziņa un prāts, ja uz kapiem var doties ar lāpstu un rakt vaļā apbedījumus, pēc tam tos šādā brutālā veidā atstājot izvandītus.
Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma informē, ka policija par šo faktu šogad nav saņēmusi iesniegumu. Viņa stāsta, ka šogad Vidzemes reģiona teritorijā reģistrēta informācija par četriem gadījumiem, kad veikti nelikumīgi rakumi valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī – senkapos. Trīs Madonas iecirkņa teritorijā (Ļaudonas un Kalsnavas pagastā), viens Valkā – Grundzāles pagastā.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Biezais no “Dzirksteles” uzzina par brutālo vandalismu baronu kapos, līdz šim viņam neviens par to nebija ziņojis. Viņš atceras, ka šie kapi palaikam ir tikuši vandīti, bet pēdējā laikā tiem bija likts miers. “Šopavasar tur biju, bet tad nekā tāda tur nebija. Pēdējā laikā tur bija klusums, miers,” stāsta J.Biezais un piebilst, ka talkās vienu reizi gadā tur tiek izzāģēti krūmi, lai var vismaz pieiet tai vietai. Reizēm tur vietējie vai kādi ciemiņi braucot apskatīties šo vēsturisko vietu.
J.Biezais atceras, ka aptuveni pirms četriem pieciem gadiem kapi jau tikuši izpostīti. “Ja bija ko ņemt, tad jau toreiz paņēma, bet kāpēc atkal postīt? Varbūt tagad to darīja kādi citi? Šiem cilvēkiem laikam ir vienalga, jo normāli cilvēki tā nedarītu,” saka J.Biezais un piebilst, ka pagasts kapus sakārtos.

Agri vai vēlu kāds iekrīt
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure stāsta, ka, kopš viņa strādā, šī jau ir trešā reize, kad šie kapi tiekot uzrakti.
Viņa norāda, ka viens šo kapu piemineklis ir atzīts par vietējās nozīmes mākslas pieminekli un pati baznīca ir arhitektūras piemineklis.
“Apbedījumu atrakšana vai rakņāšanās baznīcas aizsardzības zonā vai pieminekļa aizsardzības zonā būtu jāsaskaņo ar inspekciju, un, ja to nedara, tad tas ir pārkāpums un var sodīt vai nu administratīvi, vai, kā šajā situācijā tā ir, visticamāk, ierosināt kriminālatbildību, jo te vēl klāt nāk kapu apgānīšana,” saka S.Dundure un piebilst, ka pašlaik cita risinājuma vienkārši nav – tā vieta ir jāsakārto.
Viņa atzīst, ka cilvēkus, kas rakņājas šādās vietās, ir grūti noķert, bet “reizēm jau gadās, ka tiek noķerti, un agri vai vēlu kāds no viņiem iekritīs”.

Ko stāsta vēsture?
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis stāsta, ka pie pamestās Galgauskas pareizticīgo baznīcas saglabājušies kādreizējo Galgauskas muižas īpašnieku Mengdenu dzimtas četri apbedījumi. 2007.gada septembrī tika konstatēts, ka divas Mengdenu dzimtas piederīgo kapu vietas kāds izrakņājis, bet divi apbedījumi palikuši šo vandaļu neskarti.
Mengdenu dzimtas saknes meklējamas Vācijā (Vestfālenē), bet 15.gadsimtā Mengdenu dzimtas pārstāvis pārcēlās uz Vidzemi kā Vācu ordeņa vasalis. No 1450. līdz 1469.gadam Johans fon Mengdens bija pat Vācu ordeņa mestrs. Sākot ar 17.gadsimtu, Mengdenu dzimtas vārds saistīts arī ar bijušo Gulbenes rajonu, tas savā īpašumā ieguva Sinoles, Mālu un Galgauskas muižas.
Gustavs fon Mengdens uzskatāms par Mengdenu dzimtas Sinoles-Galgauskas atzara dibinātāju. Viņš dzimis Rīgā 1708.gada 9.septembrī un miris Sinolē 1773.gada 15.februārī. Gustavs Galgauskas muižu nodeva vecākā dēla īpašumā, bet pirmais Mengdenu dzimtas Galgauskā dzimušais muižas īpašnieks bija Gustava mazdēls Burhards Aleksandrs fon Mengdens (1800-1852).
Tieši Burharda Aleksandra dēla Ivana fon Mengdena (dzimis Galgauskā 1822.gada 15.jūlijā, miris 1883.gada 13.decembrī, apbedīts Galgauskā pie pareizticīgo baznīcas) un viņa sievas Natalijas apbedījumi tika pakļauti vandaļu postījumiem 2007.gadā. 

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.