Gulbenes novada zemnieki ir uzsākuši zālāju, rapša un graudaugu pļauju, jo labība šogad nogatavojas ārkārtīgi strauji, lai gan pavasarī sējas un citi lauku darbi kavējās pat par vairākām nedēļām. Pēc pirmā iekūluma lauksaimnieki domā, ka šis būs vidējas ražas gads.
Izmantojot labo laiku, lauksaimnieki strādā intensīvi, tāpēc uz ceļiem ir sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan transports, kas graudus nogādā kaltēs vai noliktavās.
Tīrumi ir dažādi
„Rapsim atvēlēto 50 hektāru platību esmu gandrīz nokūlis, jo šīs kultūras pļauju sāku jau pagājušajā nedēļā. Otrdien sāku kult rudzus. Domāju, ka izdosies iegūt aptuveni tādu pašu labības daudzumu kā pērn, tāpēc ar ražu vismaz pagaidām esmu apmierināts,” spriež Litenes pagasta zemnieku saimniecības „Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis. Labībai atvēlētie lauki ir dažādi, tāpēc arī graudu iekūlums no hektāra atšķiras. Rudzus G.Ciglis audzē 150 hektāru platībā. Ir arī kviešu lauki. Pirms diviem gadiem graudus „Sopuļi” nodeva kooperatīvajai sabiedrībai „Klēts” turpat Litenē, bet tagad ir sākusies sadarbība ar Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, kur jau aizceļojušas visas iekultās rapša tonnas. G.Ciglis šoreiz atturas atklāt, kāds bijis iekūlums no hektāra un kāda ir kopējā rapša raža.
Labības pļauju šinīs dienās grasās sākt arī novada lielākā zemnieku saimniecība „Lācīši” Galgauskas pagastā, kur tiek apsaimniekoti 1300 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās platības. Tur šobrīd jau 115 hektāru platībā ir nokults ziemas rapsis. „Šogad manā saimniecībā ziemas rapsis ir padevies pat labāk nekā pērn. Pagaidām neņemos zīlēt, cik šis gads būs veiksmīgs ražas ieguvē. Par to varēšu spriest, kad visi lauki būs novākti,” arī „Lācīšu” saimnieks ir vārdos skops.
Šonedēļ labības pļauju uzsāka arī Tirzas pagasta zemnieku saimniecība „Lejas Zosēni”, kas apstrādā aptuveni 600 hektārus. „Pļaušu ziemas kviešus. Viss liecina, ka raža būs salīdzinoši mazāka nekā pērn, jo ir lauki, kur sējumi pārziemojuši labi, bet ir arī tādi, kur nebūs nekā prātīga,” vērtē „Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers. Saimniecība graudaugiem atvēlējusi 450 hektārus. Iekultos graudus kaltē pašu kaltē.
Cenas pāragri neparedz
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs informē, ka šajā ražas sezonā ziemāju platību ir par 25 procentiem valstī mazāk nekā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka arī kopējā ziemāju raža varētu būt par 34 procentiem mazāka. Konkrēti vēl nevar minēt, kāds būs graudaugu iekūlums no hektāra, bet aptuveni ziemājiem tās varētu būt 3 tonnas no hektāra, vasaras kviešiem – 3, bet miežiem – 2,7 tonnas no hektāra.
Šobrīd graudu iepircēji cītīgi seko labības cenām pasaules biržā, jo no kopējās situācijas būs atkarīgs, cik par graudu tonnu saņems arī mūsu lauksaimnieki. Cenas pāragri netiek paredzētas, jo tās nosaka graudu kvalitāte un kvantitāte, kā arī ekonomiskie un politiskie faktori pasaules graudu tirgū. Piemēram, šobrīd pasaules graudu tirgū augstākā cena par tonnu rapša ir 360 eiro, zemākā – 357 eiro, bet kviešiem – attiecīgi 186 un 183 eiro.
