Lejasciema centrā līdzšinējiem ūdensvada lietotājiem no krāna tagad tek atdzelzots ūdens. 30.jūlijā ekspluatācijā tika nodota ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmā kārta.
Gulbenes novada Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Guna Švika “Dzirkstelei” stāsta – novada būvvaldes atzinums esot, ka darbi ir veikti kvalitatīvi. Projekta vadītājs ir bijis Lejasciema pagasta pārvaldnieks Māris Milns.
Veikta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcija
“Ir rekonstruēts ūdenstornis, ir ieliktas jaunas ūdensvada caurules nepilna kilometra garumā, izveidots jauns urbums ūdens iegūšanai, uzstādītas atdzelzošanas iekārtas, izbūvētas jaunas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, veikta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcija,” “Dzirkstelei” stāsta novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas projektu vadītāja Elīna Vilde.
Otrajā kārtā plāno jaunus pieslēgumus
Tagad tālāko virzību gaida projekta otrā kārta ūdenssaimniecības attīstībai Lejasciema centrā. “Līdz šim Lejasciemā dzeramā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies visiem, kuri jau lietoja ūdensvadu, bet projekta otrajā kārtā plānoti jauni pieslēgumi privātajam sektoram,” stāsta G.Švika. Projekta tehniski ekonomiskais pamatojums paredz kopējo finansējumu 305,2 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 214,4 tūkstošus latu. Iecerēts rekonstruēt esošo ūdensvadu 370 metros un izveidot jaunu 715 metros, kā arī sacilpot sistēmu 190 metros. Paredzēts arī rekonstruēt kanalizāciju 460 metros un izveidot jaunu 1210 metros, kā arī uzbūvēt jaunu kanalizācijas sūkņu staciju ar sešu kubikmetru jaudu stundā.
Jau vēstīts, ka pirmās kārtas darbus iepirkuma rezultātā par 357 868,95 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa apņēmās paveikt pilnsabiedrība „A.A. & būvkompānijas” no Lazdonas pagasta. Ūdenssaimniecības rekonstrukciju Lejasciemā uzraudzīja Rīgas SIA “BaltLine Globe” (par 3025 latiem), bet kanalizācijas tīklu rekonstrukciju šajā pašā ciemā – Rīgas SIA “Geo Consultants” (par 726 latiem). Projekta kopējās izmaksas ir 453,8 tūkstoši latu, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 298,2 tūkstoši latu. 2012.gada 30.oktobra novada domes sēdē deputāti nolēma palielināt projektam nepieciešamo finanšu apjomu par
aptuveni 44 tūkstošiem latu, jo projekta izmaksas bija sadārdzinājušās sakarā ar tā lēno virzību.
