Vasara ir atvaļinājumu un atpūtas laiks. Iespēju atpūsties un kādu mirkli paviesoties dzimtajā zemē nereti vasarā labprāt izmanto arī mūsu tautieši, kas ir devušies peļņā uz citām zemēm.
Pirms kāda laika satiku kādu savu paziņu, kas arī jau pāris gadus dzīvo un strādā ārzemēs. Viņa ar ģimeni bija ieradusies Gulbenē apciemot savus tuviniekus, satikt draugus un paziņas, kā arī paceļot pa Latviju un pabaudīt mūsu zemes skaistumu. Kad mēs satikāmies, līdz viņas prombraukšanai bija atlikušas vairs tikai dažas dienas un viņa teica, ka ar nepacietību gaidot brīdi, kad varēšot atgriezties mājās. Jautāju, vai tiešām viņa vairs Gulbeni neuzskata par savām mājām, bet tās viņai ir svešajā zemē, un viņa atbildēja apstiprinoši. Jā, šeit ir viņas tuvie un mīļie cilvēki, ko viņa labprāt, protams, satiktu un redzētu biežāk, šeit ir vietas un lietas, kas atgādina par dažādiem jaukiem un patīkamiem pagātnes notikumiem, bet tur jau ir viņas mājas. Viņa teica, ka tur viņa jūtas labi, tur ir darbs, tur ir labi dzīves apstākļi, tur viņa jūtas nodrošināta, tur ir daudzpusīgas atpūtas un izklaides iespējas, bet, kas viņai no tā visa būtu šeit, to ir grūti pateikt.
Nu jau paziņa ir devusies atpakaļ uz savām mājām, kā viņa tās dēvē, bet vai viņa jebkad varētu atgriezties Latvijā? Mums, protams, gribas cerēt, ka reiz pienāks tādi laiki, kad šeit vēlēsies atgriezties arī tie mūsu tautieši, kas ir devušies uz ārzemēm, taču domāju, ka tuvākajā laikā tas, visticamāk, nenotiks. Un nevar jau neko viņiem pārmest, jo mēs katrs vēlamies dzīvot labi! ◆
