Valdība
ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz pilnīgu Latvijas
elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, atbalstot Ekonomikas
ministrijas informatīvo ziņojumu par risinājumiem aktuālajām
elektroenerģijas tirgus problēmām Latvijā. Tādējādi ir
iezīmējies plāns, ka no 2014. gada 1. aprīļa pilnīgi visi
Latvijas patērētāji iegādāsies elektroenerģiju atvērtajā
tirgū. Tas nozīmē, ka par sava elektroenerģijas tirgotāja izvēli
lemsim jau nākamā gada sākumā – vienlaikus ar eiro ieviešanu.
Datums gan vēl ir jāapstiprina Saeimā līdz ar atbilstošām
Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņām.
Zināt
konkrētu tirgus atvēršanas laiku ir ļoti būtiski visām
iesaistītajām pusēm – tirgotājiem, patērētājiem un arī
Ekonomikas ministrijai, kurai tagad ir iespēja plānveidīgi ķerties
pie veiksmīgas tirgus atvēršanas priekšnosacījumu izpildes. No
brīža, kad tika izlemts Gala tarifu nelikvidēt šī gada
1.septembrī arī darbs pie būtisku tirgus regulējumu izstrādes
apstājās. Lai nākamā gada aprīlis neatnāktu ar nepatīkamiem
pārsteigumiem patērētājiem vai haosu elektroenerģijas tirgotāju
un Sadales
tīkla attiecībās,
jau tagad ir jāatsāk aktīva diskusija par šiem jautājumiem. Pie
kopsaucēja par likumdošanas
izmaiņām un nosacījumiem tirgotājiem būtu jānonāk jau tuvākā
mēneša laikā, lai paredzētu saprātīgu laika posmu, kurā tiek
sagatavoti piedāvājumi, kā arī patērētāji var iepazīties ar
tiem un izdarīt izvēli. Piemēram, Igaunijā,
kur kopējais mājsaimniecību skaits ir mazāk kā Latvijā,
elektroenerģijas pārdošana sākās 3 mēnešus pirms noteiktā
tirgus atvēršanas datuma, bet arī tas neglāba no rindām pie
tirgotājiem un milzīga skaidrošanas darba, palīdzot cilvēkiem
izprast jaunos noteikumus.
Ļoti
nozīmīgs jautājums ir sabiedrības informēšanas kampaņa, jo
faktiski iedzīvotāju pielāgošanās darbībai atvērtajā
elektroenerģijas tirgū notiks vienlaikus ar
pāreju uz eiro. Zinot to, ka iedzīvotājiem līdz šim nav
plānveidīgi skaidrota darbība atvērtajā tirgū un tā būs
saistīta ar līgumu pārslēgšanu, var paredzēt, ka iedzīvotājiem,
uz kuriem attieksies izmaiņas būs jāiegulda vairāk laika izmaiņu
izprašanā nekā eiro ieviešanas gadījumā. Šajā kontekstā
apbēdina fakts, ka sabiedrībai tik būtisks jautājums tiek skatīts
tikai kā viena no budžeta pozīcijām – PVN ieņēmumu pieauguma
veidā. Mājsaimniecību pievienošana atvērtajam tirgum noteikti ir
pelnījusi atsevišķu, strukturētu diskusiju, kurā tiktu
izvērtētas ne tikai budžeta ieņēmumu perspektīvas, bet arī
tirgus regulējums un tā atvēršanas process.
Pašlaik
nākamais būtiskais solis pirms tirgus liberalizācijas ir rast
iespēju ieviest tādu tirgus regulējumu, kas veicinātu tirgus
aktivitātes pieaugumu, vienlaikus uzturot brīvā tirgus principus,
ar sava veida pašregulāciju, kas balstīta piedāvājuma un
pieprasījuma sabalansētībā. Tādējādi nebūtu nepieciešams
uzturēt sarežģītu tirgus regulējumu, savukārt patērētāji
iegūtu plašāku to vēlmēm atbilstošu produktu klāstu. Piemēram,
izvēloties vienkāršu elektroenerģijas iegādi no pašapkalpošanās
sistēmas internetā vai arī tirgotāju ar personiskāku pieeju un
dažādiem papildus pakalpojumiem.
To,
cik
veiksmīgi noritēs tirgus atvēršana un kā tas funkcionēs, lielā
mērā noteiks atvēršanas procesa sakārtotība un caurspīdīgums.
Atvērtā tirgus pamatprincipi ir balstīti uz vienkāršību un tajā
pašā laikā paver tirgotājiem samērā plašas iespējas veidot
dažādus savu produktu piedāvājumus, lai augtu konkurence un līdz
ar to arī būtu ieguvums patērētājiem. Tāpēc, lemjot par tirgus
regulējumu, regulatoram un ministrijai ir jāspēj atkāpties no
vēlmes diktēt to, kādi pakalpojumi un uz kādiem nosacījumiem
jāpiedāvā tirgotājiem.
