Lai gan ir izskanējusi informācija, ka gada beigās valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami un nepietiekamā finansējuma dēļ vairākās slimnīcās pacientiem nāksies maksāt par pakalpojumiem, Nacionālais veselības dienests apliecina, ka valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības sniegšana šogad netiks pārtraukta.
Palīdzību sniegs cita slimnīca
Nacionālais veselības dienests oponē, ka ārstniecības iestādes līgumus par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar valsti noslēdza gada sākumā un līdz ar to bija informētas par visam gadam piešķirto finansējumu.
Šā dienesta speciāliste Evija Štālberga uzsver, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem tiks nodrošināta visos līmeņos, jo valstī tam ir pietiekams finansējums. Iedzīvotāji turpinās saņemt arī plānveida ambulatoros pakalpojumus. To, vai pacientam nepieciešama neatliekamā vai plānveida medicīniskā palīdzība, katrā individuālajā gadījumā izvērtēs ārstējošais ārsts. „Ja kādā slimnīcā beigsies gadam noteiktās ambulatoro pakalpojumu kvotas, kā to prognozē Latvijas Slimnīcu biedrība, ambulatoros pakalpojumus pacients varēs saņemt citā slimnīcā,” norāda E.Štālberga. Pacienti informāciju par visām ārstniecības iestādēm un gaidīšanas laiku pakalpojumu saņemšanai var sameklēt interneta mājas lapā „www.rindapiearsta.lv”.
SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne atzīst, ja valstī ambulatorā palīdzība iet mazumā, jo slimnīcās ir beigušās apmaksu kvotas jeb limiti, tad pieaug neatliekamā medicīniskā palīdzība. „Arī Gulbenes un Balvu slimnīcās ir stingri jāpiedomā par kvotām. Pagaidām tās ir tādā pašā līmenī, kā bija gada sākumā. Kāda ir reālā situācija, to izvērtēsim 1.oktobrī, neņemot vērā, ka decembra pēdējās divas nedēļas, es teiktu, šajā gadā ir brīvas. Iespējams, ka varbūt mums arī nāksies kaut ko ierobežot, bet tie noteikti nebūs pamatpakalpojumi. Var sacīt, ka vēl šogad esam saulītē,” saka A.Vāne.
Neskaidrs papildu
finansējuma sadalījums
A.Vāne uzskata, ka pie situācijas, ka vairākās citās slimnīcās kvotas sāk beigties jau šobrīd, ir vainojams nevienlīdzīgais finansējuma sadalījums Latvijas Slimnīcām ambulatorā darba veikšanai. Līdzīgi uzskata arī Latvijas slimnīcu biedrība. „Ir reģioni, piemēram, Ogre, kur vienam iedzīvotājam paredzēto ambulatoro pakalpojumu apjoms ir 10 lati, bet ir reģioni, kur tam ir paredzēti 37 lati. Protams, tajā reģionā, kur ir šie 37 lati, ambulatorie pakalpojumi būs pieejamāki. Vērā ir jāņem arī vēl otrs aspekts, ka ir ārsti, kas vairs neizvēlas sniegt šos pakalpojumus, jo finansējuma diagramma netiek rēķināta tikai uz slimnīcām, bet uz visiem ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem. Gulbenē arī kvota ir gan slimnīcai, gan neirologam, gan ginekologam,” skaidro A.Vāne. Lai gan pagājušajā nedēļā veselības nozarei ir piešķirti papildus 5,2 miljoni latu, pagaidām nav skaidrs, kā šī summa tiks sadalīta. „Es šobrīd nevaru pateikt, vai arī Gulbenes un Balvu slimnīcai kaut kas tiks no šī papildu finansējuma. Runājot kaut vai par mediķu algām, medicīnas māsa par slodzi saņem 226 latus, dežūrārsts – 400 latus. Veselības ministre Ingrīda Circene kvēli solīja, ka darba samaksa tiks palielināta par 17 procentiem, pirms nedēļas jau tika solīts tikai vairs 10 procentu palielinājums. Diemžēl, jo tuvojamies gada beigām, jo procenti samazinās. Man ir kauns skatīties acīs ārstiem un medicīnas māsām, bet valsts ierēdņiem kauna nav,” sašutusi saka A.Vāne. ◆
