Nodokļu maksātāju biedrības (NMB) rīcībā
nonākusi informācija, ka ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības
vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams,
pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus.
Kā vēsta laikrakstos „Latvijas Zinātnes
vēstnesis” un „Latvijas vēstnesis” publicētie paziņojumi,
Latvijas Universitāte laika periodā no 2008.-2012.gadam piešķīrusi
vismaz divus mākslas doktora grādus, neskatoties uz faktu, ka saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumiem (Nr.1000) augstskolai šādas tiesības
tomēr nav deleģētas.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka mākslas
doktora grādus, iespējams, pretlikumīgi saņēmušas Ingrīda Vilkārse,
2008.gada 28.oktobrī aizstāvot promocijas darbu par tēmu „Operas
režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995–2003)”, un
Dita Rietuma, 2012.gada 29.maijā aizstāvot „Latvijas Zinātnes vēstneša”
publikācijā pat nenorādītu promocijas darbu. Savukārt šogad disertāciju
mākslas doktora grāda iegūšanai Latvijas Universitātē jau gatavojas
aizstāvēt Zane Radzobe par tēmu „Alvja Hermaņa režija: tradīcijas
un novatorisms”.
Pagaidām vēl neoficiāla un Nodokļu maksātāju
biedrības nepārbaudīta informācija liecina, ka šie varētu nebūt
vienīgie Latvijas Universitātes (LU), iespējams, prettiesiski piešķirtie
doktora grādi laika periodā 2008.-2012.gadam. Taču NMB uzskata, ka
arī ar šiem kliedzošajiem piemēriem pilnībā pietiek, lai par to
informētu Latvijas sabiedrību.
Tāpat saistībā ar šo „viltoto doktoru”
skandālu Nodokļu maksātāju biedrība vēlas Izglītības un zinātnes
(IZM) ministram publiski uzdot vairākus jautājumus, uz kuriem atbildes
noteikti gribētu zināt ne tikai mēs, bet arī liela daļa Latvijas
sabiedrības. Vismaz tā daļa, kura pašlaik iegūst vai tuvākajos
gados plāno iegūt augstāko izglītību kādā no Latvijas augstskolām.
Pirmkārt, vai Latvijas Universitātes rektors Mārcis
Auziņš Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktajās „raganu
medībās” pret Latvijas augstskolu rektoriem pie „lielā zvana”
karāsies kopā ar RPIVA rektori Daci Markus? Vai arī ministrijas kārtējā
„izmeklēšanas komisija” atradīs kādus divkosīgus argumentus,
kāpēc Auziņš varētu būt mazāk vainīgs par Markus. Piemēram,
kaut vai tāpēc vien, ka Auziņš, atšķirībā no pašlaik linčotās
RPIVA rektores, visiem spēkiem atbalstīja viena reibumā braukt mīloša
eksministra, iespējams, tādā pašā reibumā izdomātās augstskolu
reformas. Mūsuprāt, abu augstskolu pārkāpumi ir absolūti vienādi
un tātad arī sodiem, kas tiks piemēroti abu augstskolu rektoriem,
arī būtu jābūt identiskiem.
Otrkārt, ja ar pirmo gadījumu Rīgas Pedagoģijas
un izglītības vadības akadēmijā vēl ir skaidrs, ka pārkāpumi
tika atklāti (vismaz cik var saprast no preses publikācijām) saistībā
ar pēdējo mācību gadu, tad kā var būt tā, ka veselus sešus gadus
pretlikumīgi tiek piešķirti doktora grādi Latvijas vadošajā augstākās
izglītības iestādē, bet neviens par to neliekas ne zinis? Vai tas
neliecina par problēmām, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar pašu
IZM un tās pārraudzībā esošajām struktūrām, kuru pienākumos
ietilpst to visu tiesību piešķiršanu virzīt, regulēt un uzraudzīt?
Varbūt tieši šīs atbildīgās struktūras ir tās, kuras būtu jāreformē
un kurās būtu jāveic pārmaiņas, pirms tās uzsākt pārējā izglītības
sistēmā? Un jo sevišķi Latvijas augstskolās? Galu galā, pašas
augstskolas pēdējo divdesmit gadu laikā kaut kā tomēr ir spējušas
izskolot veselu paaudzi ar izglītotiem cilvēkiem, arī bez kādu radikālu
reformu palīdzības. Tāpēc mūsu uzskats ir tāds, ka, ja arī kādas
reformas ir vajadzīgas, tad tās vispirms būtu jāsāk no IZM iekšienes
un tās struktūrām, kas, ierēdņu slinkuma un bezatbildības dēļ
(kaut ko aizmirstot izdarīt vai kādu par kaut ko aizmirstot painformēt),
patiesībā visu šo jezgu arī ir ievārījušas.
Treškārt, cik vēl viltotos doktora grādus saņēmušie
„absolventi” pašlaik staigā pa Latviju un, pateicoties saviem
akadēmiskajiem „sasniegumiem”, saņem algas (droši vien ne tās
mazākās) dažādās Latvijas iestādēs un uzņēmumos? Un ko IZM
šajā ziņā plāno darīt turpmāk? Jo jau pašlaik kļūst acīmredzami,
ka pašas augstākās izglītības iestādes un to rektori nebūt nav
tie vienīgie, kas būtu vainojami šajā situācijā. Savu daļu vainas
būtu jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai.
