Es, Jānis Pļavinskis, pārstāvot Latvijas Piesārņojuma profilakses
centru, SIA “Ķemeru takas” un Velobraucēju drošības un izglītības fondu
arī dalu viedokli par to, ka mēstuļu un to tapšanai izniekoto dabas
resursu nelietderīgai izmantošanai ja ne jādara gals, tad vismaz tā
ievērojami jāsamazina.
Tomēr pirms skaļi atbalstīt apšaubāmas iniciatīvas aicinātu paraudzīties pašiem uz sevi.
E-pasta vēstulei, uz kuru atbildu bija pievienots fails, kas saturēja
citu dokumentu- “Vita Jaunzeme un Lielā Talka: pastkastīšu piesārņošanai
ar mēstulēm ir jādara gals” (autors: Kristaps Greckis, Lielās Talkas
administrators).
Atļaušos vērst uzmanību uz dažiem minētajā dokumentā izteiktajiem,
emicionālajiem, bet citādi, manuprāt, tukšiem un nepamatotajiem
apgalvojumiem:
1) “Nelietderīgajai dabas resursu tērēšanai, drukājot nevienam
nevajadzīgos reklāmas materiālus, ar ko ik dienas tiek piesārņotas
iedzīvotāju pastkastītes,..” – atļaušos norādīt, ka apgalvojums daļā
“nevienam nevajadzīgos” visdrīzāk ir aplams. Es pieņemu, ka komersants
(vai priekšvēlēšanu laikā- partija, un pie šīs tēmas mēs vēl
atgriezīsimies), kas ir apmaksājis materiālu maketēšanu, izgatavošanu un
izplatīšanu noteikti nedomā, ka šis finanšu resursu ieguldījums ir
bezjēdzīgs, tātad ir vismaz viena ieinteresētā puse, ka, šie reklāmas
materiāli ir vajadzīgi.
2) “..šādi materiāli, kuri turklāt visai reti nokļūst otrreizējā
pārstrādē..” – pirmkārt, diez vai Jaunzemes kundzes tāpat kā jaunās
nodokļa iniciatīvas rīcībā ir kvantificēti dati, kas ļauj spriest, cik
lielā mērā “šādi materiāli” nonāk vai nenonāk otrreizējā pārstrādē.
Otrkārt, materiālu otrreizējās pārstrādes pieejamība iedzīvotājiem
Latvijā vispār ir zem jebkuras kritikas un tas gan varētu būt viens
jautājums, kurā tāda organizācija kā “Lielā talka” varētu izvērsties uz
pilnu klapi spiežot uz muguras nerva valsts un pašvaldību politiķiem,
kas nav spējuši šos jautājumus sakārtot sabiedrības interesēs gadiem
ilgi. Lieki būtu atgādināt par kārtējo atkritumu stāstu Rīgas pilsētā,
kas faktiski ir vecs stāsts, tikai no jauna izlīdis dienas gaismā.
3) “..iespējams tikai viens vai divi cilvēki no neskaitāmiem simtiem arī
izlasīs un apskatīsies, ko tad tāda veida reklāmas piedāvā..” – ļoti
vājš arguments- “iespējams”, “viens vai divi”, “no daudziem simtiem”.
Cilvēki, ja jums tiešām rūp šī tēma, vai pat ja jūs vēlaties vienkārši
nokāst vairāk naudas no komersantiem, tad, varbūt papūlaties uztaisīt
kādu aptauju, lai iegūtu kvantificētus datus, jo, esmu pārliecināts, ka
jebkurš mārketinga kantoris spēs jums nolikt priekšā ciparu, aks
raksturo šāda mārketinga veida efektivitāti.
4) “..turklāt uzskatu, ka Dabas resursu nodokļa piemērošanu nepieciešams
pat vēl paplašināt, jo ir tik daudz jomu, kuras nodara būtisku
kaitējumu videi un cilvēku veselībai..” – papildināt teikumu ar “kā
piemēram” un nosaukt vismaz divas būtu jauki 🙂
Tāpat Lielajai talkai nevajag aizmirst, ka par visu jau samaksāsim mēs
(un jūs)- patērētāji. Uzdodiet sev jautājumu, vai degvielas akcīzes
celšana ir būtiski mainījusi degvielas patēriņu? Bet par cik ir
pieaugusi maizes klaipiņa cena lauku veikaliņā?
Tagad nedaudz par politiķiem un vēlāšanu reklāmām. Manā rīcībā tādas
informācijas nav, bet varbūt zinātāji var pacelt un painteresēties, vai
un cik lielā mērā Reformu partija, kuras necilais pārstāvis pašlaik velk
pēdējās dienas Vides ministra amatā un tik dedzīgi iestājas par jauno
nodokļu iniciatīvu, pati savās Saeimas vēlēšanu laika reklāmas kampaņās
izmantoja drukātos materiālus? Un kā ar citiem politiskajiem spēkiem,
kas šo iniciatīvu atbalstīs? Tīri interesei..
Attiecībā uz bezjēdzīgo pasākumu, kam ilgstoši nekādu vērību nepievērš
Darba inspekcija- par Lielo talku es viedokli noformulēšu tad, kad būšu
painteresējies, cik Latvijā ir sastādīti administratīvie protokoli par
neatļautu atkritumu izvietošanu vai piegružošanu, piedokumentējis, cik
ilgi uz ielas brauktuvēm mētājas sasistie stikli no satiksmes
negadījumiem un sabildējis interesantākās vietas kautvai tepat
Pārdaugavā uz rudens pusi.
Nē, nepadomājiet, ka es esmu pret tīru un veselīgu vidi, taču es
absolūti nepacietīšu brutālas naudas izspiešanas slēpšanu aiz jēdzieniem
“tīra vide” vai tamlīdzīgiem.
