Latvijas Biškopības biedrība ir aizsākusi tradīciju – Medus dienu dravā, kad interesenti varēja viesoties pie biškopja. Arī pie manis bija apmeklētāji. Tie bija cilvēki, kas tika personīgi uzrunāti, proti, paziņu loks un otra daļa – jaunie bitenieki. Kopumā ņemot, atsaucība bija zema. Es biju cerējis, ka cilvēku būs vairāk. Manuprāt, tas tāpēc, ka tajā dienā bija svecīšu vakars, kaut gan pasākums notika pa dienu un varēja to apvienot, otrs – tas varbūt tāpēc, ka laiks bija vējains un vēss. Visi apmeklētāji, kas ieradās pie manis, bija no Gulbenes novada.
Tie, kas reāli strādā ar bitēm, interesējās par to, ko nezina, piemēram, kā kopt biti, kā risināt problēmsituācijas. Bet tie apmeklētāji, kas ir tiešie medus patērētāji, garšoja medu un saprata, kā īsti kurš medus garšo, kā bite stropā darbojas, interesējās par bišu dzīvi. Stāstīt jau ir daudz ko, jo par bitēm un medu nevar visu izstāstīt īsā laika posmā. Tie, kas bija atnākuši, tie arī visu, kas interesē, uzzināja, bija iespēja apskatīt arī inventāru. Runājām arī par mītiem, kas sabiedrībā izskan. Tie tika apgāzti. Piemēram, kā atšķirt kvalitatīvu medu. Ja medus ir sakristalizējies, daudziem liekas, ka tas ir no cukura. Tā nebūt nav. Cukura medus izskatītos caurspīdīgs kā ūdens. Tad vēl – ja medus noslāņojas, rodas tādi kā pelējuma pleķi burkā, bet patiesībā tā ir glikoze. Ja šāds noslāņojums veidojas, tad tas ir tīrs, kvalitatīvs medus.
Ja nākamgad šāds pasākums tiks rīkots, domāju, ka atkal pieteikšos. Tikai būs jāpadomā par to, kā pasākumu padarīt interesantāku. Varbūt cilvēkiem radīsies interese par Medus dienu tad, kad saņems informāciju no tiem, kas šogad bija pasākumā.
Beļavieti Rolandu Krevicu uzklausījusi Inita Savicka
