Iemesli vājajai fiziskajai sagatavotībai ir daudz un dažādi
Oskars Kreišmanis, biedrības Gulces Gēns vadītājs:
Tā arī ir, ka skolēnu fiziskā sagatavotība kļūst arvien vājāka. Tiem, skolēniem, kuri, piemēram, negrib apmeklēt sporta stundas, varbūt iemesls tam ir tāds, ka skolotājs neprot ieinteresēt. Jauniešus jau ir jāmāk ieinteresēt dažādās lietās, lai būtu rezultāts. Ja viņus prot ieinteresēt, tad viņi arī sporto. Laikam vairāk jaunieši ir jāmotivē. To varētu darīt gan sporta skolotāji, gan vecāki, gan draugi. Vislielākā motivācija varētu nākt no draugu puses, jo, ja draugs ir aizrāvies ar kādu interesantu sporta veidu, tad arī pārējie vēlas viņam sekot. Jauniešiem ir raksturīga skriešana līdzi citiem. Mūsdienās problēma ir arī sēdēšana pie datora, bet ko lai dara? Dators visiem mājās ir. Ir jau tādi, kas sēdēšanu pie datora izmanto lietderīgi, bet lielākā daļa, protams, pie datora pavadīto laiku izmanto nelietderīgi. Kopumā daļa jauniešu Gulbenē noteikti ir sportiski.
Gerda Sirmā, sporta skolas direktora vietniece:
Es piekrītu, ka ar katru gadu skolēnu fiziskā sagatavotība kļūst arvien vājāka. Iemesls tam ir tāds, ka arvien vairāk mūsu dzīvē ienāk datori un bērniem vairāk ir sēdošs dzīvesveids. Iemesls ir arī neveselīgs uzturs, kas tiek lietots, piemēram, hamburgeri un citi produkti, kas pasliktina fizisko sagatavotību. Iemesls ir arī tas, ka, piemēram, agrāk sporta stundu skolās bija vairāk, bet tagad tās skaitliski ir samazinātas. Es runāju kopumā par valsti, ne tikai par mūsu novadu. Domāju, ka būtu normāli, ja skolās nedēļā būtu četras sporta stundas. Ir valstis, kur sporta stundas notiek katru dienu. Arī šādā veidā varētu cīnīties pret vāju fizisko sagatavotību, bet kopumā mēs jau nevaram izmainīt to, lai nebūtu datoru vai neveselīga uztura. Bet tā noteikti nav, ka visi nevēlas sportot.
Ģirts Boks, sporta skolotājs Galgauskas pamatskolā
Fiziskā sagatavotība kļūst vājāka, bet tagad jau ir cits laikmets. Datoru laikmets. Arī skolās atzīmes sporta stundās skolēniem kļūst sliktākas, nekā tās bija agrāk. Kādreiz sacensībās vēlējās piedalīties vairāk bērnu, bet tagad lielākā daļa to nevēlas darīt. Kad es mācījos, mums pat prasīt nevajadzēja, visi bija ar mieru piedalīties sacensībās, bet tagad tā nav. Ar pierunāšanu jāpierunā. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no vecākiem. Ir vecāki, kas izvēlas labāk, lai bērns sēž mājās, ir viņa redzeslokā un nekur apkārt nestaigā. Tad, kad strādāju pilsētas skolā, bija daļa skolēnu, kas gribēja iet uz sporta stundu, bet daļa ne, un tie nesa atbrīvojuma zīmes no ārsta, lai nevajadzētu sportot. Lauku skolā skolēni tomēr vairāk grib sportot.